Pēc vairāku mēnešu koronas pārtraukuma šodien bija iespēja strādāt. Prieks un bez-spiediens iepriecināt pēc dvēseles mākslas izsalkušos baznīcēnus pie Maestro Köln Mülheim Friedenskirche. Tad pat padziedāt var un dzīve neškiet tik briesmīga. Arī cilvēku atzinība, pat, ja es nopietni uztveru pārsvarā vienīgi profesionāļu viedokli (tiem, kas nav izglītoti mūziki, ir jēdzieni 'patīk-nepatīk' un tāds vērtējums neiztur kritiku), taču izsalkuma stāvoklī arī neprofiņa atzinība priecīgi ielīst sirsniņā. Maestro ir zelts un paldies par iespēju kaut jelko nopelnīt. Neesiet mūziki bez stabila darba, vienkārši neesiet- vislabāk nesūtiet bērnus pat mūzikas skolā, mazums kas, izdomās kļūt par profiņiem. Nevajag. Īpaši, ja cilvēkam ir smadzene un potenciāls arī uz ko citu.
A jautājums ne tuvu nav atrisinājies, un ja rīt neies labāk, liekas, ka diemžēl būs jāņem pauze (whatever that means).
A jautājums ne tuvu nav atrisinājies, un ja rīt neies labāk, liekas, ka diemžēl būs jāņem pauze (whatever that means).