- Kuri jautājumi jums patlaban ir aktuāli?
Kopā ar asociācijas domubiedriem dabūjām atpakaļ matemātikas eksāmenu un uzskatām, ka arī fizikai jābūt turpat. Izglītības sistēma bērniem nodara dziļu postu, jo nemācoties ir izaugusi paaudze, kurai ir savi bērni. Un, ja viņi kaut ko nezina, vecākiem nevar pajautāt. Nezināšana noved pie pseidozinātnisku viedokļu līderiem, influenceriem, kad vecis ar sirmāko bārdu vai influencere ar lielākajiem cičiem var ieskalot cilvēku galvās visādas blēņas. Tas ir saprotamais sliktums. Visiem nav jābūt zinātniekiem vai inženieriem, bet pamati jāzina tādā līmenī, lai nevar iestāstīt stulbības. Diemžēl šobrīd lielai daļai tās var iestāstīt.
- Tas pasaules uzskatā ir reāls baltais plankums.
Jā. Tas ir posts, slikti, kaitīgi. Cilvēki zaudē naudu, veselību... Uzņēmējdarbībā pārāk daudz esam cietuši no koruptīvas biznesa vides, sarunātām lietām. Ja nav godīgas konkurences, ir ļoti grūti izvirzīt labākos, kas spētu konkurēt pasaules līmenī. Ja daļa uzņēmumu var trekni pelnīt iekšējā tirgū, viņiem nav motivācijas kļūt labākiem. Savukārt tie, kuriem ir ambīcijas un kvalitāte, šīs vietas nevar ieņemt, jo tās jau ir aizņemtas. Tāpēc ārkārtīgi svarīgs ir godīgs, atklāts un taisnīgs spēles laukums. Latvija ir tālu no tā. Tomēr nav arī pavisam slikti – biju viens no galvenajiem kliedzējiem pret vaimanu kori.
Visbiežāk grāmatas raksta vai nu par ļoti veiksmīgiem, vai izcili neveiksmīgiem cilvēkiem. Mūsu laikmetā pamatīgu postu ir nodarījis kretīniskais pieņēmums, kas izriet no Džobsa un Geitsa biogrāfijām – ka izglītība ir štrunts. Re, pelna miljardus, bet bērnībā nepabeidza skolu. Taču viņi ir izņēmums no miljarda. Par tiem, kuri izlaužas un izgraužas visam cauri, grāmatas varbūt raksta retāk. Ir specifisks angļu termins, ar kuru apzīmē atsevišķu, no konteksta izrautu faktu glorificēšanu. Publika to apēd ļoti labprāt, jo kuram gan gribas sēdēt un mācīties, ja izlasi avīzē – re, šis nemācījās, bet cik veiksmīgs... Skaisti taču! Gribam vai ne, bet žurnālisti, viedokļu līderi ietekmē sabiedrību. Sociālie tīkli savā ziņā ir sekas, jauns konstrukts, ka kliegt drīkst visi. Cīņa par uzmanību.
- Ar ugunsgrēkiem Austrālijā saasinājās jautājumi par klimata problēmām, tika runāts par patērētāju sabiedrības ieradumiem, cik daudz tiekam mudināti pirkt. Vai esat pārskatījis savas vajadzības?
Jautājums par privāto vajadzību pārskatīšanu ir buļļa sūds. Nedrīkst indivīdā iepotēt vainas apziņu par zemes sagandēšanu.
Lieta tiešām kļuvusi ārkārtīgi nopietna, tās nav klimata problēmas, bet katastrofa. Reāli kaut ko mainīt var tikai sistēmiska pieeja, starptautiskas organizācijas, valstu valdības var ietekmēt lielos ražotājus. Ja tu, pasarg dievs, kļūsi par vegānu, nelidosi un staigāsi kājām, nekas nemainīsies! Tu neesi vainīgs, ka brauc ar automobili. Vainīga ir starptautiskā, ekonomiskā un politiskā sistēma. Visa civilizācija ir augusi uz ogļūdeņražiem. Pirms 150 gadiem pēkšņi parādījās lēta enerģija, fiziskais darbs vairs nebija noteicošais. Tās ir muļķības, ka, atsakoties no labumiem, ko dod enerģija, mēs kaut ko uzlabosim. Nevajag sevi mānīt. Būtiskais – kā iespējami ātrākā, pārskatāmā, organizētā veidā šo enerģijas avotu aizstāt ar citu – nav atsevišķu cilvēku uzdevums. Problēma ir politiķu nespējā vienoties. Tas, ko cilvēki var, – nekādā gadījumā nebalsot par klimata katastrofas noliedzējiem. Tie jādabū no politikas ārā.
- Kuri saka, ka nekādu problēmu nav?
Jā: “Beidziet, viss ir dabiski!” Kursa pagriešana ir lēns process, paies 100 gadi, nomainīsies četras paaudzes, pirms kļūs labāk. Ja vispār kļūs. Cilvēkam ir tendence domāt īstermiņā, ģenētiski tā esam uzbūvēti. Varbūt rīt tevi apēdīs vilks, kāpēc domāt par to, kas būs pēc desmit gadiem?
- Jums izdodas ietekmēt savu tuvāko izvēli?
Kāpēc? Man daudz vairāk patīk domāt par to, ko varu iespaidot daudz lielākā mērogā. Nodarboties ar politisko diskusiju kodu – kā visjēdzīgāk izmantot klimata instrumentu naudu, gūt atdevi. Ko darīt – stādīt kokus vai pāriet uz elektroauto, būvēt vēja parkus vai kaut ko citu; kā par šo ideju lietderīgumu pārliecināt pēc iespējas vairāk cilvēku.
Normunds Bergs, multimiljonārs