Katrā nelielā krīzes situācijā varētu noturēties un nezvanīt Maestro, piem., ja netieku ar amatierkori galā, ar kuru strādāju naudas dēļ, jo netieku uz lielās skatuves, bet no kaut kā jādzīvo. Kur notiek tīrākie absurdi, kur man jādiskutē ar amatieriem, es taču neeju pie viņiem uz viņu darbiem un nemācu kā strādāt, jo man gluži vienkārši nav izglītības attiecīgajā jomā, tādējādi neesmu kompetenta. Studijbiedrs Niko pareizi teica - nav citas profesijas pasaulē kā mūzika, kur nekompetentie regulāri atļautos izteikties un mums to vēl pieklājīgi būtu jāpanes.
Reizēm man vadzis lūzt, galvenokārt, jo esmu eksistenciāli neapmierināta notis bakstīt un netikt pie lielās mākslas, kurai esi studējis un par kuru sapņo.
Reizēm arī nožēlo, ka savu sāpi izsaki, no otras puses, ko tur noželot, katram vajag atbalstu, manas rīcības ir tikai normālas. Tikai normāli es nejūtos. Reizēm labāk paturēt sevī, kaut lauztin laužas uz āru un vienk ārši gribētos atbalstu. Viņš turās, protams, malacis. Jau trīs ar pusi gadus turās. Astrīda viņu nosauca par krietnu. Precīzi.