| |
| |
|
Es nezinu, vai brīnumi notiek. Tie mana dzīvē būtu divi: 1) iegūt stabilu darba vietu uz prof.skatuves 2) ilgāk uzkavēties viņa apskāvienos Abu iespēja realizēties ir teju neiespējama. Un par otro, nu kāpēc viņš ir tik apzinīgs un neuzņēmīgs. Vai tiešām vienam cilvēkam var likties, ka visu mūžu nodzīvot ar to pašu skatu rītos vakaros ir pietiekami? Es nesaku, ka jāšķiras, es saku, ka nevajag sevi tik ļoti ierobežot. "„1993. gadā, pēc tam, kad biju piekritusi bildinājumam, mani māca šaubas,” raksta Vinfrija. „Es sapratu, ka patiesībā nevēlos laulību. Taču es vēlējos, lai mani bildinātu. Es vēlējos zināt, ka viņš uzskata, ka esmu tā vērta, lai būtu viņa mīļotā. Taču es nevēlējos nekādu upurēšanos, kompromisus un diendienā esošas saistības. To visu, kas būtu nepieciešams, lai laulība izdotos. Manā dzīvē TV šovs bija prioritāte, un mēs abi to zinājām.” Patiesībā Vinfrijai un Grehemam ir sajūta, ka neapprecoties viņi pieņēmuši vispareizāko lēmumu. „Mēs abi piekrītam domai – ja būtu apprecējušies, mēs vairs tagad nebūtu kopā,” apliecina TV dīva." THIS. Perfekti noformulēta arī mana vēlme. |
|
