10 studentu + somu kordiriģēšanas profesora kompānijā bijām Turku, lai piedalītos vietejā somu jauktā kora koncertā. Ceļojums bija ļoti jauks. Biju Somijā pirmo reizi un, jau izejot no savas pēdējā gada simpātijas mentalitātes un rakstura iezīmēm, jutu, ka šī valsts ir man. Tas apstiprinājās.
Pa vidu četrstundīgiem mēginājumiem, Turku apskates, somu pirts apmeklējuma un hoteļa dzīves ar biedriem biju atdziedāšanā Helsinkos vasaras operas festivālam. Bija ap 100 dziedātāju, brīvo vietu skaits nav zināms. Kā vienmēr, biju diezgan sastresojusies, tāpēc nenodziedāju labāko versiju. Pārējie dalībnieki, daži,ko dzirdēju pirms un pēc manis dziedam, bija ļoti labā līmenī. Šodien saņēmu ziņu, ka neesmu izturējusi atlasi. Cenšos neraudāt, kaut tikko Maestro priekšā nenoturējos.
Pati Somija bija ļoti forša. Daba, bērzu koki, gaiss, klimats, viss kā Latvijā. Paši somi draudzīgi, atsaucīgi. Ēdu Estrella čipsus un Fazer Šokolādi, ko bērnībā. Veikali Prisma (tēta mīļākais) un Hesburgers, izrādās, viss šis no Somijas. Jutos kā mājās.
Soms No2 (kā citādi lai nosauc, ja jau 2. simpātija šajā tautībā) bija jauks. Sagaidīja naktī stacijā Helsinkos, pārnakšņoju pie viņa, no rīta aizveda uz atlases vietu. Mierīgs, patīkams, inteliģents cilvēks.
Arī studijbiedri bija forši, pa vakariem pasēdējām kopā, īpaši foršs, protams, profesors (No1 simpātija, nepieejamais kadrs). Jauki pavadīts laiks.
Ir kā ir atgriezties šobrīd Vācijā. Eksistenciālie uztraukumi - baŽas par studiju kredītu (advokāts tikai aiznākamnedēļ atpakaļ no atvaļinājuma), viss ievelkas, skaidrības nav un naudas ne tik. Un vientulība, uzskatāma pēc jauki pavadītām dienām ar foršiem cilvēkiem.
Somijā tiešām patika.
Cerēju, ka ar to festivālu kas varētu sanākt, un līdz ar to arī privāto dzīvi pabīdīt. Cerēt jau neviens neliedza.