Kad dažus mirkļus daudzmaz pieņemami eksistē savā dzīvītē, paldies sportam, piezvana Maestro, pasaka ko muļķīgu un tu par to gandrīz apraudies. Negribot raudāt, atcērt ko tikpat muļķīgu atpakaļ. Pēc tam visu dienu staigā zem pelēka mākoņa. Nav, nav viss kārtībā, ne tuvu, bet KO DARĪT?