Baigā ēšana Maestro saslimis, paliku pie viņa dienu ilgāk, ļoti gribas rūpēties, tā kā savulaik par tēti, vispār viss pēdējā laikā tā eksistenciāli liekas, acis veras beidzot vaļā, ka nekas, nekas nav mūžīgs, un arī bailes nedaudz - it kā tik daudz kas jau pārdzīvots, bet reizēm paliek bail par to, kas vēl priekšā... Ausīs skan pirms pāris nedēļām sarunā ar Maestro it kā nejauši izteiktie minējumi par to, kā tas varētu būt, nomirt... "tas pats, kas aizmigt, tikai šoreiz - aizmigt mūžīgi.." Kas notiek |