Imatrikulējos maģistra studijām, hospitēju vokālās nodarbības, meklēju darbiņus (ar prātu, respektu pret sevi un sajēgu, bez sīcenes klātbūtnes), braukāju turp šurp uz Diseldorfu, pieteicos dead end stipendijai, bet vismaz mēģināju, Eiropas kamerkora projekti (Ludvigshāfene) kā vienmēr sirdi un balsi sildoši, vakar atvaļinājos ar suši un laivas braucienu pa Reinu, Tonijs no Dānijas bija ciemos, uz fizisko neparakstos un zinu savu vērtību :) Ja tu to zināsi, arī citi zinās :) Tālāk jācenšas saņemties (jau vairākus mēnešus jācenšas censties) autoskolai. Zubrīt teoriju vāciski ir viens, bet stresā braukt satiksmē, pirms jebkāda sajēga parādījusies par mehāniku, ir bija traki. Arī instruktors bez connection pagadījies.., bet ko nu vairs. Tas ir baigais "jāsaņemas", kaut Maestro dēļ, kurš šo padarīja iespējamu. |