Izplūdu asarās, es nezinu, kaut kur ir jāuzlādē baterijas, vai tiešām Latvijā.. Jāņos dziedāju Ķelnē, Dziesmu svētkos būs Ludvigshāfene ar Eiropas kamerkori, sasodīts, man tiešām ir cita dzīve.. Un dīvaini, man parasti Latvijas nepietrūkst, bet ir tā, ka reizēm baigi nav spēka bieži vai ārkārtīgs aizkaitinājums, nogurums, it kā jau varētu domāt, ka no mūžīgās neziņas ieilgušās, kas paņem dzīvību ne pa jokam, bet varbūt tomēr saistība ar t.s. saknēm? jeb vienkāŗši nav bijis atvaļinājums kā tāds.. nekad? Un ka vienkārši ļoooooti prasītos atgulties pie jūras, zinot, ka pēc 3 mēnešiem dzīvosi, mācīsies, strādāsi un viss, par ko sapņo un uz ko ej, būs iespējams? Nezinu. Ļoti cenšos jau neizlikt, bieži noriju, taču banālais triks ar apslāpēšanu nekad ilgtermiņā nedarbojas, vārdu sakot, jāturas. Paralēli vēl pēējo reizi pa kantoriem, telefoniem, skaidrojot studiju kredīta iespējas Vācijā, ierobežoto iespēju jūrā ārzemniekam mēs rokamies birokrātijā līdz kaulam, bez jebkādām izdošanās garantijām, pat tā, ka uz LV pēc papīriem būs jābrauc, |