Ir notikušas kaut kādas pāŗmaiņas. Nepatīkamas, nesaprotamas un es nezinu, kā ar tām apieties, ko iesākt un kur likties. Viņa skatienā vairs nav dzirkstele uz mani, nav vēlmes pieskarties, apskaut, apmīļot, pasargāt.. viņš vairs nesmejas par maniem muļķīgajiem jokiem.. vai tiešam atkal jākrīt depresijā par faktu, ka ES esmu visu sabojājusi? Ar savu emocionalitāti, nestabilitāti un nereto depresīvumu?
Es nezinu
Pat īsti paraudāt nevar, it kā jau nekas slikts un traģisks nav noticis,
taču iekšēji jūtos ar pelniem apbirusi, kur knapi, knapi kas gruzd, taču tā dzirkstele tāda pagalam bezcerīga. Aizgriešanās, izvairīšanās, racionālisms un ik pa mirklim agrāk nebijusi neiecietība.
Un ir tā, ka tiešām nezinu joprojām, kas būs rīt..
Es nezinu
Pat īsti paraudāt nevar, it kā jau nekas slikts un traģisks nav noticis,
taču iekšēji jūtos ar pelniem apbirusi, kur knapi, knapi kas gruzd, taču tā dzirkstele tāda pagalam bezcerīga. Aizgriešanās, izvairīšanās, racionālisms un ik pa mirklim agrāk nebijusi neiecietība.
Un ir tā, ka tiešām nezinu joprojām, kas būs rīt..