Vakar skatījāmies filmu par reāliem notikumiem, kur Vācijā pirms 30 gadiem prātā jukuši 2 teroristi saņēma ciet random pasažieru autobusu, divus cilvēkus nošaujot. Viss vilkās ap 40 stundām. Policija sēž - bezspēcīga. Nevarot taču šaut uz saviem pilsoņiem (nekas, ka tie tūlīt nošaus nevainīgos!). Vācieši sēž pie ekrāniem un raud par upuriem, kā toreiz, tā šodien. Pat Maestro apraudājās. Sēžu bez emocijām. Man šī policijas neizdarība un vispār viss Rietumeiropas pasīvi jēlais politkorektums palēnām sāk kļūt nepieņemams.
Piedodiet, bet tolerēt vairākdienu ierēdņu bedzjēdzīgus 'kaujas plānus', kamēr nevainīgajiem pistoles pie kakla?, un pēc tam sēdēt stundām, dienām, mēnešiem, gadiem pie ilgām analīzēm, lai secinātu- vai, kā nebijām gatavi ārkārtas situācijām..., - līdzjūtība te ir nulle. Krievijā tāds terorists jau sen būtu novākts, pirms šo upuru rašanās.
Piedodiet, bet tolerēt vairākdienu ierēdņu bedzjēdzīgus 'kaujas plānus', kamēr nevainīgajiem pistoles pie kakla?, un pēc tam sēdēt stundām, dienām, mēnešiem, gadiem pie ilgām analīzēm, lai secinātu- vai, kā nebijām gatavi ārkārtas situācijām..., - līdzjūtība te ir nulle. Krievijā tāds terorists jau sen būtu novākts, pirms šo upuru rašanās.
Varbūt ar mani kas nav kārtībā, taču- piecreiz vairāk aizkustina dzīvnieki, kuriem TIEŠĀM nav izvēles cilvēka vardarbības priekšā. Šeit, principā par uz milzīgiem nodokļiem finansētas policijas un valsts spēku bezjēdzību ārkārtas situācijās, sēžu blakus par šo visu raudošam (!) pieaugušam vīrietim un domāju, cik slima tomēr ir Rietumeiropas sabiedrība.