Carpe · Diem


February 17th, 2018

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Aizvērt durvis acu priekšā ir briesmīgākais žests iespējamais.
:(((
Jā, sarunāju arī pati vakar aizvainojuma iespaidā daudz ko nevajadzīgu, pats skumjākais teksts, ka man te, pie viņa, ir slikti.. ka, ja varētu, aizietu...

Tas bija sliktākais, ko pateikt.
Taču tikpat sliktākais ir arī netikt pieņemtai un atzītai. Ilgtermiņā. Ja kāda ir uzbūvēta, ka to var izturēt, es laikam ne..
Būs teiciens vietā - be right or be happy.. I chose to be right. It didn't even feel like I have a choice..
Tagad vēl nekad nepiedzīvoti pārmetumi tādi kapitāli jāklausās...
Nu ko lai es daru, ja man nav, kur iet? Ko lai daru, ka 3 darbi aizgāja gar degunu un visi darbi, kas ir izbraucamās vietās, ir aizņemti?

Reāli nezinu, kā lai tiek no šī visa ārā, un, nav spēka.. nav spēka nekam, ja 'mājās' uzskatāmi labi nav nekas. Un arī citu māju nav.

* * *
Piedodiet, ka neko nevaru labāku uzrakstīt.
* * *
Aaaaa es pa sienām varētu rāpot no viņa uzskatāmās norobežotības un nespējas šo visu atrisināt
* * *
https://www.youtube.com/watch?v=mDfVbF1UTGc

Ja būtu iespējami brīnumi, es visu sāktu vēlreiz. Visu, visu izdzēstu un sāktu no baltas lapas.
Kaut vai tikai aizvērto durvju dēļ. Tās ir nepanesamas. Nepanesamākas kā nāve! Kad nomirst cilvēks, tev nav izvēles, tev ir jādīlo. Bet, kad dzīvs cilvēks aiztaisa durvis, tas ir pat.. trakāk. Viss šis man ir trakāk kā bija tēta nāve..

* * *
Lasu acīmredzami rūpīgos un well minded ziņu arhīvus un ir tā, ka aiz nožēlas lat paraudāt nevar
* * *

Previous Day · Next Day