Veseļojoties pa mājām (vispār man patīk šis laiks.. nu vāks. tik daudz vienatnes un patīk, un gribas), palasīju vecos twitter ierakstus. Tas bija jau pirms gada, kad klausījos un kaifā līdzi dziedāju šo Instrumentu meistardarbu Minsterē, arī tolaik biju apslimusi, kaut kāds connections tajā visā ir, kā viņu tobrīd mīlēju, katru vakaru debesīs sūtot domas pār-pusVāciju, un kā šoruden mūsu vairs nav, bet joprojām mīlu; kā viss bija un ir tik skaisti Pienāk rīts no bērnības uz mājām Starp atmiņām vēl brūklenāji aug Pāri zemes ceļam manas dzīves pēdas Cik ļoti mīļas un manējās Ir šīs bēdas Katrā ledājā Ir dzirkstošs sākums Un dedzinošas beigas |
P.s. atcēlu braucienu uz Latviju. Paldies saprotošai draudzenei, tādējādi netiekot uz viņas kāzām, ziniet, man tiešām negribējās un redz kā - arī nesanāca - aizbraukt uz LV. Neesmu gatava konfrontēt visas tās atmiņas, un vispār mājas ir tur, kur esi tu pats. |
Take mental control |