Mēs strīdamies ar Madaru, patiesībā pilnīgā bezjēgā, jo katram ir savs ceļš, un viens nav pareizāks vai nepareizāks par otru. Ja kādam ar tavām rīcībām tiek nodarīts ļaunums, tā ir cita lieta un tas patiešām ir nosodāmi (ja gribas kādu nosodīt). Bet kopumā katram pašam ir tiesības izlemt, kā viņš veido savu dzīvi. Nevienam nav daļas gar tevi patiesībā. Būtu ideāli, ja katrs ar sevi vispirms tiktu galā. Atcerēsimies arī- jo lielāki mērķi, jo vairāk jārīkojas, vai ne? Soli pa solītim un man sāk apnikt par to visu iespringt. Gribu doties tālāk! |