Esmu Dānijā pie Madaras. Dzīvojam fazendā pie viņas, lauka vidū, tālu prom no pilsētas, ir labs miegs, it kā vajadzētu būt arī mieram,
bet ar to sišanos sakarā ar imatrikulāciju Ķelnē (man nav diploma oriģinālu, Domskola un Māstrihta dara, ko var, nu nezinu es, kur pagājušās vasaras rūpēs tas viss noziedējis, katrā ziņā - ar mani Vācijā šo papīru nav), apdrošināšanas arī ne (it kā nokārtojami, bet pašlaik nevaru atbraukt uz LV, un pa pastu sūtīt - kur, ja pārvācos divreiz tuvākajā laikā? un līdz augusta vidum tāpat neesmu uz vietas, prom projektā?), pa vidu negaidīti gāzes rēķini dzīvoklim- milzīga summa (paldies, īrnieki!), ar ko nezinu, ko iesākt,
bet ar to sišanos sakarā ar imatrikulāciju Ķelnē (man nav diploma oriģinālu, Domskola un Māstrihta dara, ko var, nu nezinu es, kur pagājušās vasaras rūpēs tas viss noziedējis, katrā ziņā - ar mani Vācijā šo papīru nav), apdrošināšanas arī ne (it kā nokārtojami, bet pašlaik nevaru atbraukt uz LV, un pa pastu sūtīt - kur, ja pārvācos divreiz tuvākajā laikā? un līdz augusta vidum tāpat neesmu uz vietas, prom projektā?), pa vidu negaidīti gāzes rēķini dzīvoklim- milzīga summa (paldies, īrnieki!), ar ko nezinu, ko iesākt,
Kaut kādas salauztas sirdis uz praktisko lietu fona patiešām ir muļķības :)
Runājam jau ar Madaru- beidzot ir jāsāk domāt par drošību. Vismaz manos apstākļos (gribu turpināt mūziku, negribu tīrīt, negribu LV un man vajag backgroundu)- jāskatās uz tiem, kas tādu var sniegt. Kaut ļoti gribas to reibstošo galvu, lielās emocijas, kaifu, jā, arī laikam asaras, nu to traki piesātināto emocionālo dzīvi..
bet kopumā es ceru un ticu, ka viss step by step atrisināsies.
Man ir svarīgi imatrikulēties; svarīgi Deutsche Grammophon Austrijā projekts; svarīgi pārvākties. Un kaut nedaudz t.s. vasarā šeit šim visam pa vidu atpūsties.