"Eslingenas" mēģinājumi Bonnā. Pirmā diena nolēkāta - liekam klāt horeogrāfiju. Ir forši un jautri. Pēc mēģinājuma pusnaktī pieēdos makaronus un kūkas (par ko vislielākie pārmetumi) un aizgāju šonakt gulēt, nepaliekot tusēt. Mans introvertums mani pakārs vienreiz, kaut es esmu pēdējais cilvēks, par kuru var noteikt viņa introvertumu. Rīt no 9.00 sākam mēģinājumus. Man palika skumji, kad sākās runas par to, kuram ģimenes brauks skatīties izrādi... skumji un vientuļi. Vēl te bija saruna ar kādu kolēģi, kurš lieliski iekārtojies manā sapņu zemē Šveicē un arī - kā mans sapnis - dzīvo no mūzikas. Bet viņam pietrūkstot TAS.. nu tas, cilvēki, ģimene, mīlestība, nav svarīgi, kas, bet - mūzika nav viss... TO SAKU ES? Es vēlētos... |