Nu tāds konspektiņš no šonedēļ apēstās grāmatas "Bez robežām"
Kļūdas rodas no domām, ko aptraipījušas sāpīgas pagātnes atmiņas.
Kad mani pārņem atmiņas, kas atkārto problēmas, man ir izvēle. Varu palikt saistīts ar tām vai arī lūgt Dievišķo, lai tas atbrīvo atmiņas, tās pārveidojot un tādējādi atjaunojot mana prāta sākotnējo nulles, tukšuma stāvokli, kurā nav nekādu atmiņu. Atbrīvojies no atmiņām, es kļūstu par savu Dievišķo Būtību, kādu Dievišķais mani ir radījis precīzi līdzīgu sev. Kad mana zemapziņa nonāk nulle stāvoklī, tā ir bezlaicīga, neierobežota, bezgalīga, nemirstīga. Kad pavēl problēmas, tā ir iestrēgusi laikā, vietā, problēmās, nedrošībā, haosā, domāšanā, izdzīvošanā un cīņā. Ļaujot problēmām valdīt, es atsakos no prāta skaidrības, kā arī no savas savienošanāš ar Dievišķo. Ja nav Savienošanās, nav Iedvesmas. Ja nav Iedvesmas, nav Mērķa.
Cik brīnišķīgi ir atskārst, ka Miers un Brīvība sākas ar mani.
Katrs no mums ir radies ar jau gatavu "sen izbēdāto bēdu skumjo loku". Problēmu atmiņām nav nekādas saistības ar cilvēkiem, vietām vai situācijām. Tās ir iespējas, kas jāatbrīvo. Ja esam gatavi iztīrīt "skumjo loku", tad ar mums viss būs kārtībā.
Pilnīga atbildība par savu dzīvi nozīmē, ka tu esi atbildīgs par visu savā dzīvē - vienkāŗši tāpēc, ka tas pastāv tavā dzīvē. Burtiski sakot, tu esi radījis visu pasauli. Dziedināšana ho'oponopono nozīmē mīlēt sevi. Ja vēlies uzlabot savu dzīvi, tev tā ir jāizdziedina. Ja gribi kādu izārstēt - pat garīgi slimu noziedzinieku - , tu to dari izdziedinot sevi.
"Piedod" un "Es tevi mīlu".
Vienīgais veids, kā vērst par labu jebko, kas atrodas ārpusē, ir pateikt "Es tevi mīlu" Dievišķajam, ko varētu skaidrot kā Dievu, Dzīvi, Visumu vai jebkuru šīs kopējās augstākās varas apzīmējumu. Savu dzīvi jūs varat dzīvot divējādi - vai nu no atmiņām, vai no iedvesmas. Atmiņas ir vecas programmas, kas atkārtojas. Jums ir jārīkojas saskaņā ar iedvesmu - vienīgais veids, kā saklausīt Dievišķo un gūt iedvesmu, ir notīrīt visas atmiņas. Dievišķais ir mūsu nulles stāvoklis.
Pastāv četri vienkārši apgalvojumi, kas, vēršoties pie Dievišķā, jāatkārto vēl un vēl: "Es mīlu tevi." "Atvaino." "Lūdzu, piedod man." "Paldies."
Kad strādāju psihiatriskajā klīnikā un pētīju pacientu kartītes, es sevī sajutu sāpes. Tās bija kopīgas atmiņās. Tā bija programma, kas lika pacientiem rīkoties tā, kā viņi to darīja. Viņi neko nespēja ietekmēt, viņi bija iesprostoti programmā. Tiklīdz sajutu šo programmu, sāku to attīrīt.
Senie havajieši uzskatīja, ka visas problēmas sākas kā doma. Taču domas esamība vēl nav problēma. Problēma ir tā, ka visas mūsu domas ir piepildītas ar sāpīgām atmiņām - par cilvēkiem, vietām vai lietām. Intelekts, darbodamies viens pats, nespēj šīs problēmas atrisināt, jo intelekts tikai pārvalda. Problēmas nevar atrisināt, no tām ir jāatbrīvojas. Nevar attīrīt cilvēku, lietu vai vietu - ir jāneitralizē enerģija, kas jums ar tiem saistās. Tad notiek kaut kas brīnišķīgs. Šī enerģija ne vien tiek attīrīta, bet arī atbrīvota, tāpēc rodas pavisam jauna, brīva vieta. Budisti to sauc par tukšumu. Lai veiktu to, nav jāzina, kas ir konkrētā problēma vai kļūda. Ir vienīgi jāievēro jebkura problēma, ko izjūtat fiziski, garīgi, emocionāli, vienalga kā. Tiklīdz jūs to ievērojat, jūsu pienākums ir nekavējoties sākt "tīrīt", sakot: "Atvaino. Piedod man."
Problēmas ir tikai atkārtojušās pagātnes atmiņas, kas uzrodas, lai dotu mums vēl vienu iespēju paskatīties ar mīlestības acīm un rīkoties, iedvesmas vadītiem.
Sirdī mēs visi esam tīri, bez programmām, atmiņām vai pat iedvesmām. Tas ir nulles stāvoklis Tajā nav robežu. Taču dzīves laikā mums pielīp programmas un atmiņas gluži tāpat kā dažiem - iesnas, Kad esam saķēruši iesnas, mēs neesam slikti, taču mums jādara viss vajadzīgais, lai no tām atbrīvotos. Izeja ir attīrīšana. Pastāv veids, kā atbrīvoties no problēmām un slimībām ikvienam cilvēkam, kurš ir ar mieru uzņemties simtprocentīgu atbildību par to, lai radītu savu dzīvi tādu, kāda tā ir no mirkļa uz mirkli. Cilvēks lūdz Mīlestību izlabot kļūdas viņā pašā. Ir jāsaka: "Atvaino. Lūdzu, piedod man par to, kas notiek manī un izpaužas kā šī problēma."
Jums nevar liegt neko, kas ir pilnīgs, nedalāms, absolūts un jums piemērots, jo pirmām kārtām esat jūs Pats. Esot Pats, jūs automātiski piedzīvojat pilnību Dievišķo Domu, Vārdu, Rīcības un Darbu veidā. Ļaujot savām toksiskajām domām gūt virsroku, jūs automātiski piedzīvojat nepilnību slimības, apjukuma, aizvainojuma, nomāktības, aizspriedumu un nabadzības veidā.
Galvenā doma ir nevis panākt rezultātus, bet panākt mieru.
Ho'oponopono nožēlas, piedošanas un pārtapšanas process ir lūgums Mīlestībai iztukšot un aizstāt toksiskās enerģijas ar sevi.
Kad būšu tīra, es redzēšu visus tādus, kādus viņus redz Dievs.
Kad jūs esat nulle, pieejams ir viss.
- Bet, ja kāds jūs izaicina, vai jūs gribat teikt, ka tas esmu es, nevis tas otrs cilvēks, kuru vajag izlabot?
- Ja kās jūs izaicina, tad izaicinājums nenāk no tā cilvēka. Jūs reaģējat uz atmiņu, kas pastāvīgi uzrodas. Lūk, tā ir jūsu izaicinājums, ne cits cilvēks.
"Es tevi mīlu" ir trīs elementi, kas spēj pārvērst jebko. Tur ir pateicība, godbijība un pārvērtība. Šīs frāzes, ko izrunāju, ir kā burvju vārdi, kas atver Visuma atslēgas kombināciju. Atkārtojos šīs dzejolim līdzīgās frāzes, es atveru sevi Dievišķajam, kas mani attīra un izdzēš visas programmas, kas man šobrīd neļauj atrasties šeit.
Atmiņas var aizkavēt naudas tuvošanos. Ja attiecībā pret naudu esam tīri, mēs to dabūsim. Visums dos mums naudu, ja mēs to pieņemsim. Tās ir atmiņas, kas ar savu darbību neļauj naudai atnākt pie tevis vai tev to ieraudzīt. -Kā var kļūt tīrs? -Nemitīgi atkārtojot "Es tevi mīlu". -Vai tas ir jāsaka naudai? -Var mīlēt naudu, taču labāk ir to vienkārši pateikt Dievišķajam. Nulles stāvoklī nav nekādu robežu, un pat nauda var atnākt pie tevis. Taču ar atmiņām tu aizšķērso tai ceļu. Ap naudu ir daudz atmiņu. Kamēr tu tās attīri, atmiņas tiek attīrītas arī visos pārējos cilvēkos.
Kamēr vien palieku atvērts Dievišķā idejām, tās nāk.
-Visu cieņu. Tu nebiji pieķēries pirmajam produktam un vēlmei, lai viss notiktu pēc tava prāta, tāpēc Dievišķais tev sūtīja jaunu ideju naudas pelnīšanai. Vienai idejai pieķeras pārāk daudz cilvēku, un viņi pūlas ar varu piespiest to atbilst savām cerībām, taču tādējādi tikai aizšķērso ceļu bagātībai, kuru grib saņemt. Tas ideju un naudas apjoms, ko varat saņemt, līdzko būsiet atbrīvojies no savām vajadzībām un ļausiet visam pašam plūst pie jums, ir bezgalīgs.
Pirmkārt, mēs dzīvojam ticības vadītā pasaulē. Darbojas tā pārliecība, kurai jūs ticat. Jebkurā gadījumā tā jums palīdzēs izdzīvot. Tā ietvers jūsu pieredzi jums saprotamā uztverē. Un, kad jums ceļā gadīsies kaut kas tāds, kas šķietami neiederas jūsu pasaules uzskatā/ticību sistēmā, jūs spēsiet izdomāt ,kā to izskaidrot, un piespiedīsiet to tur iederēties. Vai arī iedzersiet nomierinošas zāles.
Otrkārt, es nespēju atvairīt domu, vai tikai nav pareizas abas šīs filosofijas: mēs esam gan marionete, gan marionetes vadītājs. Taču tas var notikt vienīgi tad, ja mēs paši sev netraucējam. Mūsu prāts ir tas, kas piespiež mūs pārāk daudz dzer, ēst, draiskoties, zagt, melot un pat tērēt pārāk daudz laika, raizējoties par to, kā darbojas pasaule. Mūsu prāts aizšķērso lieto dabisko plūsmu. Mūsu prāts zina, ka ir nolemts neizbēgamajam, nespēj to paciest un tāpēc izveido pieradumu, kas liek tam justies labi un palīdz izdzīvot. Realitātē (lai ko mēs piedzīvotu) prāts traucē izjust šī mirkļa svētlaimi. Piemēram, liekot lietā tādu paņēmienu kā emocionālās brīvības tehnika (EBT) - savu raižu aizklauvēšana prom kā attieksme pret dzīvi - , jūs izkliedējat problēmas, kas nedod jums mieru. Tad jūs ķeraties pie pozitīvas rīcības. Pamudinājumu rīkoties jūs saņēmāt no Dievišķā, un jūsu satraukums par to bija traucēklis. Aizvāciet traucēkli, un jūs atkal kļūsiet vienoti ar Dievišķo, un tas nozīmē, ka jūs atkal būsiet gan marionete, gan marionetes vadītājs. .. rīkojās saskaņā ar savām idejām bez prāta iejaukšanās un ļāva rezultātiem būt tādiem, kādi tie ir, paļaujoties, ka tā ir daļa no Visuma lielākās idejas. Viņš spēja ļauties, vienlaikus rīkojoties.
- Ne jau ēdiens ir bīstams, bet tas, ko jūs par šo ēdienu domājat. Tāpat kā ar visu senajās havajiešu tradīcijās, viss sākas ar domu, un mīlestība ir visdiženākais dziednieks. Cik svarīgi ir nonākt stāvoklī bez robežām.
Ar tīrīšanu aizvākt visus un visu, kas atrodas starp mani un nulli. Vai jūs sajūtat šo mīlestību?
Jūsu biļete uz vietu, kurā nav robežu, ir teikuma "Es tevi mīlu" atkārtošana. "Es tevi mīlu" pārveido iestrēgušu enerģiju par plūstošu.
-Jūs nevarat kontrolē visu. Ir iedomīgi uzskatīt, ka varat likt pasaulei jums paklausīt. Ja jūsu ego nespēj saskatīt gandrīz neko notā, kas šobrīd notiek pasaulē, nav prātīgi ļaut jūsu ego izlemt, kas jums visvairāk nāktu par labu. Jūs varat izvēlēties, taču ne kontrolēt. Jūs varat likt lietā savu apzināto prātu, lai sāktu izvēlēties, ko labāk gribētu piedzīvot, taču jums nav jānokaujas ar domām, vai vēlamais izpaudīsies vai ne vai kā izpaudīsies, vai kad izpaudīsies. Galvenais ir atteikties.
Paldies Minsteres Agnesei
Kļūdas rodas no domām, ko aptraipījušas sāpīgas pagātnes atmiņas.
Kad mani pārņem atmiņas, kas atkārto problēmas, man ir izvēle. Varu palikt saistīts ar tām vai arī lūgt Dievišķo, lai tas atbrīvo atmiņas, tās pārveidojot un tādējādi atjaunojot mana prāta sākotnējo nulles, tukšuma stāvokli, kurā nav nekādu atmiņu. Atbrīvojies no atmiņām, es kļūstu par savu Dievišķo Būtību, kādu Dievišķais mani ir radījis precīzi līdzīgu sev. Kad mana zemapziņa nonāk nulle stāvoklī, tā ir bezlaicīga, neierobežota, bezgalīga, nemirstīga. Kad pavēl problēmas, tā ir iestrēgusi laikā, vietā, problēmās, nedrošībā, haosā, domāšanā, izdzīvošanā un cīņā. Ļaujot problēmām valdīt, es atsakos no prāta skaidrības, kā arī no savas savienošanāš ar Dievišķo. Ja nav Savienošanās, nav Iedvesmas. Ja nav Iedvesmas, nav Mērķa.
Cik brīnišķīgi ir atskārst, ka Miers un Brīvība sākas ar mani.
Katrs no mums ir radies ar jau gatavu "sen izbēdāto bēdu skumjo loku". Problēmu atmiņām nav nekādas saistības ar cilvēkiem, vietām vai situācijām. Tās ir iespējas, kas jāatbrīvo. Ja esam gatavi iztīrīt "skumjo loku", tad ar mums viss būs kārtībā.
Pilnīga atbildība par savu dzīvi nozīmē, ka tu esi atbildīgs par visu savā dzīvē - vienkāŗši tāpēc, ka tas pastāv tavā dzīvē. Burtiski sakot, tu esi radījis visu pasauli. Dziedināšana ho'oponopono nozīmē mīlēt sevi. Ja vēlies uzlabot savu dzīvi, tev tā ir jāizdziedina. Ja gribi kādu izārstēt - pat garīgi slimu noziedzinieku - , tu to dari izdziedinot sevi.
"Piedod" un "Es tevi mīlu".
Vienīgais veids, kā vērst par labu jebko, kas atrodas ārpusē, ir pateikt "Es tevi mīlu" Dievišķajam, ko varētu skaidrot kā Dievu, Dzīvi, Visumu vai jebkuru šīs kopējās augstākās varas apzīmējumu. Savu dzīvi jūs varat dzīvot divējādi - vai nu no atmiņām, vai no iedvesmas. Atmiņas ir vecas programmas, kas atkārtojas. Jums ir jārīkojas saskaņā ar iedvesmu - vienīgais veids, kā saklausīt Dievišķo un gūt iedvesmu, ir notīrīt visas atmiņas. Dievišķais ir mūsu nulles stāvoklis.
Pastāv četri vienkārši apgalvojumi, kas, vēršoties pie Dievišķā, jāatkārto vēl un vēl: "Es mīlu tevi." "Atvaino." "Lūdzu, piedod man." "Paldies."
Kad strādāju psihiatriskajā klīnikā un pētīju pacientu kartītes, es sevī sajutu sāpes. Tās bija kopīgas atmiņās. Tā bija programma, kas lika pacientiem rīkoties tā, kā viņi to darīja. Viņi neko nespēja ietekmēt, viņi bija iesprostoti programmā. Tiklīdz sajutu šo programmu, sāku to attīrīt.
Senie havajieši uzskatīja, ka visas problēmas sākas kā doma. Taču domas esamība vēl nav problēma. Problēma ir tā, ka visas mūsu domas ir piepildītas ar sāpīgām atmiņām - par cilvēkiem, vietām vai lietām. Intelekts, darbodamies viens pats, nespēj šīs problēmas atrisināt, jo intelekts tikai pārvalda. Problēmas nevar atrisināt, no tām ir jāatbrīvojas. Nevar attīrīt cilvēku, lietu vai vietu - ir jāneitralizē enerģija, kas jums ar tiem saistās. Tad notiek kaut kas brīnišķīgs. Šī enerģija ne vien tiek attīrīta, bet arī atbrīvota, tāpēc rodas pavisam jauna, brīva vieta. Budisti to sauc par tukšumu. Lai veiktu to, nav jāzina, kas ir konkrētā problēma vai kļūda. Ir vienīgi jāievēro jebkura problēma, ko izjūtat fiziski, garīgi, emocionāli, vienalga kā. Tiklīdz jūs to ievērojat, jūsu pienākums ir nekavējoties sākt "tīrīt", sakot: "Atvaino. Piedod man."
Problēmas ir tikai atkārtojušās pagātnes atmiņas, kas uzrodas, lai dotu mums vēl vienu iespēju paskatīties ar mīlestības acīm un rīkoties, iedvesmas vadītiem.
Sirdī mēs visi esam tīri, bez programmām, atmiņām vai pat iedvesmām. Tas ir nulles stāvoklis Tajā nav robežu. Taču dzīves laikā mums pielīp programmas un atmiņas gluži tāpat kā dažiem - iesnas, Kad esam saķēruši iesnas, mēs neesam slikti, taču mums jādara viss vajadzīgais, lai no tām atbrīvotos. Izeja ir attīrīšana. Pastāv veids, kā atbrīvoties no problēmām un slimībām ikvienam cilvēkam, kurš ir ar mieru uzņemties simtprocentīgu atbildību par to, lai radītu savu dzīvi tādu, kāda tā ir no mirkļa uz mirkli. Cilvēks lūdz Mīlestību izlabot kļūdas viņā pašā. Ir jāsaka: "Atvaino. Lūdzu, piedod man par to, kas notiek manī un izpaužas kā šī problēma."
Jums nevar liegt neko, kas ir pilnīgs, nedalāms, absolūts un jums piemērots, jo pirmām kārtām esat jūs Pats. Esot Pats, jūs automātiski piedzīvojat pilnību Dievišķo Domu, Vārdu, Rīcības un Darbu veidā. Ļaujot savām toksiskajām domām gūt virsroku, jūs automātiski piedzīvojat nepilnību slimības, apjukuma, aizvainojuma, nomāktības, aizspriedumu un nabadzības veidā.
Galvenā doma ir nevis panākt rezultātus, bet panākt mieru.
Ho'oponopono nožēlas, piedošanas un pārtapšanas process ir lūgums Mīlestībai iztukšot un aizstāt toksiskās enerģijas ar sevi.
Kad būšu tīra, es redzēšu visus tādus, kādus viņus redz Dievs.
Kad jūs esat nulle, pieejams ir viss.
- Bet, ja kāds jūs izaicina, vai jūs gribat teikt, ka tas esmu es, nevis tas otrs cilvēks, kuru vajag izlabot?
- Ja kās jūs izaicina, tad izaicinājums nenāk no tā cilvēka. Jūs reaģējat uz atmiņu, kas pastāvīgi uzrodas. Lūk, tā ir jūsu izaicinājums, ne cits cilvēks.
"Es tevi mīlu" ir trīs elementi, kas spēj pārvērst jebko. Tur ir pateicība, godbijība un pārvērtība. Šīs frāzes, ko izrunāju, ir kā burvju vārdi, kas atver Visuma atslēgas kombināciju. Atkārtojos šīs dzejolim līdzīgās frāzes, es atveru sevi Dievišķajam, kas mani attīra un izdzēš visas programmas, kas man šobrīd neļauj atrasties šeit.
Atmiņas var aizkavēt naudas tuvošanos. Ja attiecībā pret naudu esam tīri, mēs to dabūsim. Visums dos mums naudu, ja mēs to pieņemsim. Tās ir atmiņas, kas ar savu darbību neļauj naudai atnākt pie tevis vai tev to ieraudzīt. -Kā var kļūt tīrs? -Nemitīgi atkārtojot "Es tevi mīlu". -Vai tas ir jāsaka naudai? -Var mīlēt naudu, taču labāk ir to vienkārši pateikt Dievišķajam. Nulles stāvoklī nav nekādu robežu, un pat nauda var atnākt pie tevis. Taču ar atmiņām tu aizšķērso tai ceļu. Ap naudu ir daudz atmiņu. Kamēr tu tās attīri, atmiņas tiek attīrītas arī visos pārējos cilvēkos.
Kamēr vien palieku atvērts Dievišķā idejām, tās nāk.
-Visu cieņu. Tu nebiji pieķēries pirmajam produktam un vēlmei, lai viss notiktu pēc tava prāta, tāpēc Dievišķais tev sūtīja jaunu ideju naudas pelnīšanai. Vienai idejai pieķeras pārāk daudz cilvēku, un viņi pūlas ar varu piespiest to atbilst savām cerībām, taču tādējādi tikai aizšķērso ceļu bagātībai, kuru grib saņemt. Tas ideju un naudas apjoms, ko varat saņemt, līdzko būsiet atbrīvojies no savām vajadzībām un ļausiet visam pašam plūst pie jums, ir bezgalīgs.
Pirmkārt, mēs dzīvojam ticības vadītā pasaulē. Darbojas tā pārliecība, kurai jūs ticat. Jebkurā gadījumā tā jums palīdzēs izdzīvot. Tā ietvers jūsu pieredzi jums saprotamā uztverē. Un, kad jums ceļā gadīsies kaut kas tāds, kas šķietami neiederas jūsu pasaules uzskatā/ticību sistēmā, jūs spēsiet izdomāt ,kā to izskaidrot, un piespiedīsiet to tur iederēties. Vai arī iedzersiet nomierinošas zāles.
Otrkārt, es nespēju atvairīt domu, vai tikai nav pareizas abas šīs filosofijas: mēs esam gan marionete, gan marionetes vadītājs. Taču tas var notikt vienīgi tad, ja mēs paši sev netraucējam. Mūsu prāts ir tas, kas piespiež mūs pārāk daudz dzer, ēst, draiskoties, zagt, melot un pat tērēt pārāk daudz laika, raizējoties par to, kā darbojas pasaule. Mūsu prāts aizšķērso lieto dabisko plūsmu. Mūsu prāts zina, ka ir nolemts neizbēgamajam, nespēj to paciest un tāpēc izveido pieradumu, kas liek tam justies labi un palīdz izdzīvot. Realitātē (lai ko mēs piedzīvotu) prāts traucē izjust šī mirkļa svētlaimi. Piemēram, liekot lietā tādu paņēmienu kā emocionālās brīvības tehnika (EBT) - savu raižu aizklauvēšana prom kā attieksme pret dzīvi - , jūs izkliedējat problēmas, kas nedod jums mieru. Tad jūs ķeraties pie pozitīvas rīcības. Pamudinājumu rīkoties jūs saņēmāt no Dievišķā, un jūsu satraukums par to bija traucēklis. Aizvāciet traucēkli, un jūs atkal kļūsiet vienoti ar Dievišķo, un tas nozīmē, ka jūs atkal būsiet gan marionete, gan marionetes vadītājs. .. rīkojās saskaņā ar savām idejām bez prāta iejaukšanās un ļāva rezultātiem būt tādiem, kādi tie ir, paļaujoties, ka tā ir daļa no Visuma lielākās idejas. Viņš spēja ļauties, vienlaikus rīkojoties.
- Ne jau ēdiens ir bīstams, bet tas, ko jūs par šo ēdienu domājat. Tāpat kā ar visu senajās havajiešu tradīcijās, viss sākas ar domu, un mīlestība ir visdiženākais dziednieks. Cik svarīgi ir nonākt stāvoklī bez robežām.
Ar tīrīšanu aizvākt visus un visu, kas atrodas starp mani un nulli. Vai jūs sajūtat šo mīlestību?
Jūsu biļete uz vietu, kurā nav robežu, ir teikuma "Es tevi mīlu" atkārtošana. "Es tevi mīlu" pārveido iestrēgušu enerģiju par plūstošu.
-Jūs nevarat kontrolē visu. Ir iedomīgi uzskatīt, ka varat likt pasaulei jums paklausīt. Ja jūsu ego nespēj saskatīt gandrīz neko notā, kas šobrīd notiek pasaulē, nav prātīgi ļaut jūsu ego izlemt, kas jums visvairāk nāktu par labu. Jūs varat izvēlēties, taču ne kontrolēt. Jūs varat likt lietā savu apzināto prātu, lai sāktu izvēlēties, ko labāk gribētu piedzīvot, taču jums nav jānokaujas ar domām, vai vēlamais izpaudīsies vai ne vai kā izpaudīsies, vai kad izpaudīsies. Galvenais ir atteikties.
Paldies Minsteres Agnesei