Bija super 18. novembra svinības Latviešu centrā Minsterē. Uzstājāmies ar latviešu kori pirmo reizi, un vispār man patīk diriģēt, bet galvenais - no tikpat kā nulles esam uztaisījuši a-cappella četrbalsību. Superīgi arī izdejojāmies afterpārtijā pie "Tu man virsū negāzies", nu loģiski, arī "Prāta Vētras" un citiem jaukumiem, iepazinos tuvāk ar savu kori, viskijs, prieks, dejas, mūzika, uz brīdi palika vieglāk. Viens gan: latvietim otrs latvietis labākais ēdiens, to es par kritiku no cilvēkiem, kurus, zinu, nekad Berlīnes filharmonijā nesatikšu, bet kuriem liekas, ka nojēgas par to, kā būtu jābūt, ir daudz. Ziniet, ko es mācos? Mēģināt distancēties un reaģēt mierīgi uz kritiku, kura, redzu, ir nekonstruktīva, pagaidām vēļ jaunībā diži nesanāk, gribas cīnīties, aizstāvēties, bet forši, ka mans koris sastāv no vecākiem cilvēkiem, kuri biku vairāk saprot no dzīves un māca man relaksēt. Vispār VISS, ko es lasu un ko pasaule man māca, ir,
RELAKSĒT un ņemt visu vieglāk.
RELAKSĒT un ņemt visu vieglāk.