 | |
|
Silts vējš matos,traucoties kabrioletā bez jumta ar Bēthovenu fonā un L roku manējā. Vakariņas restorānā pie upes un uzmanīgas sarunas par dzīvi. Kalna virsotne, no kuras redzama mūsu vieta ar jahtu, un Holande/Beļģija/Vācija vienā ģeogrāfiskajā punktā. Viss tā kā no augšas, atskatoties, un šoreiz tik burtiski. Tikpat skaisti, cik iesākām, arī jāpabeidz, burtiski jūtu to arkas principu. Viņš mani pēc aizbraukšanas atkal respektē. :) |
|
| |
|
Cik forši bija atkal pa Maas kondženi patusēties, paklausīties draudziņus bakalaura beigu eksāmenos, sakarīgas sarunas un smieklī ar Raimondu, pēc tam ar Florence, Judith un Jasper uz fancy home-made burgeriem, bet tiešām - super restorāns, forši, sakarīgi savējie, un vispār, ja viņš man kā kaut ko sajūtot nebūtu atrakstījis, nebūtu atkal tagad, ko papriecāties. Ziniet, kad tas vējš ir matos, tiešām liekas, ka mierīgi var mirt arī rīt. Tie ir TIE, LIELIE mirkļi. Vai nu tie uz skatuves, īpaši, esot harmonijās, vai nu tādi ar privāto dzīvi akurāt-kā- filmās-un-vēl-skaistāk saistītie. Māstrihtai vienmēr būs īpaša vieta manā vēsturē. |
|
| |
|
„Zinu tikai to, ka visa Māstrihta, t.i., viss pie kamīna, iekš kabrio, uz jahtas un terases ir bijis brīnišķīgi. Neiemīlieties, draugi, pašiem būs vieglāk” Šitā rakstīju septembrī 2015, atbraucot vispār daļēji pret savu gribu uz Antverpeni, vēl rūgtuma, ne-samierināšanās, kad likās, ka priekš kam to visu vajadzēja. |
|
| |
|
”Es jums nevaru izstāstīt, kā tas ir, nogriezt pusotru gadu dzīves ar nazi, joprojām līdz izmisumam mīlot.” :))) septembris 2015 |
|
