Carpe · Diem

Un tā nedēļa Māstrihtā paskrēja vnk nepamanot.. Lazy Sunday, Mateja pasija pa Holandi, pa vidu dzīve konservatorijā, viņš, nu bez viņa tur būt mana sirds vēl nav gatava... jā, ok, no tāluma vēl tā, taču tuvumā būt.. reibšana bez vīna...
Kā arī pilnīgi negaidīta pasaules pavēršana privātstundu izskatā.
Kā es negribu būt atpakaļ...
Cik labi, ka parīt jau uz Latviju

Jā, es joprojām jūtos piesaistīta un zinu, ka ja viņš man jautātu to jautājumu, es atbildētu jā, bet - tieši tādēļ jau nejautā, jo palikšana nozīmētu visam citam atmest ar roku, un tas jau laikam? nebūtu pareizi?. Tikai, kas tas viss cits tagad, ir, šī jaunā dzīve derevnā, vai?