Ak tu mīļo dieniņ, kādas atmiņas, skatāmies vecos failus datorā, klausāmies veco mūziku, vecās, smukās bildes, uhhhh kā viss patiesībā ir bijis, tāda mīlestība un emocijas,
tā Holande tomēr ir sasodīti īpaša manā dzīvē
De grote zon man tur fonā skanēja, raugoties Māstrihtas saulrietā, īsi vēl pirms viņu satiku, es jau tad jutu, ka kkas būs ,
bet tagad, atskatoties, ir jāsaka tieši tāpat, kā viņš saka par savu bijušo - man jau ne cilvēks, bet tā bijusī dzīve pietrūkst. patiesībā viss nav par viņu, bet vienkārši par TO īpašo mīlestību, bezmaz var mirt nost kaut tagad
Ak, dievs, kā gribas dziedāt.