Tie, kas sev nes gaismu, no tumsas nebaidās, jo tumsa vienmēr atkāpjas, ar gaismu sastopoties. Šādu un vēl daudzus citus sirdsskaidrus tekstus un bildes redzu Silvijas profilā, sievietes, kura bez jebkāda atalgojuma dara cēlu un svētu darbu, rūpējoties par dzīvniekiem, kuri nokļuvuši nelaimē vai uz ielas cilvēku bezatbildības dēļ. No viņas pirms gada arī paņēmu kaķīti, tētim dāvanā Ziemassvētkos. Šodien satikāmies, un, redzot šādus cilvēkus, viņu labestību, nesavtību, spēju izdzīvot šajos darba cilvēkam absolūti neadekvātajos apstākļos vietā, ko sauc par Latvijas valsti, ziniet... kaut tādēļ vien ir jāturpina cīnīties. Šādu cilvēku dēļ. Lai vēlāk, izcīnoties, arī tu vari palīdzēt. Tā mūsu nabadzība ir ārprātīga, Cilvēki šeit ir tik labi. Sirsnīgi, patiesi, daroši pat tad, ja nevar. Rietumeiropā visiem ir nauda, bet- kādam palīdzēt... |