Carpe · Diem

Reizēm uznāk pamatīgas bailes un depresņaks, ne tik daudz šoreiz par vīrieti,
bet par vispār būšanu šeit,
par izdzīvošanu

Un tad gribas aizbraukt uz Māstrihtu, ieritināties pie viņa, iedzert vīnu, apreibt un vismaz uz mirkli aizmirst par šo bailīgo realitāti, aizmiegot viņa skavās

Un to, cik bieži dienā es domāju par to, vai viņam jau ir cita,
to vispār nedrīkst pieminēt.

Par sekundāro: man ir lieliska skolotāja un viņas dēļ ir vērts te būt. Arī beļģi man patīk, nav tik tupi kā holandieši, nu kurš būtu domājis, ka kaimiņvalstis var būt tik atšķirīgas, kaut viens Benelukss. Par visu pārējo nezinu itin neko