Carpe · Diem


September 26th, 2015

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Reizēm es vēl tik ļoti jūtos piesaistīta viņam, joprojām izmisīgi gribas, lai mēs būtu kopā, mums pat nebūtu jādzīvo abiem Māstrihtā, priekš kam, un galu galā, esmu atkratījusies uz Antverpeni, bet gribas tā, lai viņš vienkārši ir...
Baigi stiprā meitene, visu nogrieza, ha
* * *
Faith in humanity: restored Tikko atbraucu no sociāli lieliskākā projekta, kāds jebkad ir bijis. Mantra Meets Classic - Indiešu mantras pirmo reizi mūzikas vēsturē komponētas Rietumu klasiskajam korim. Eiropas kamerkoris - tā ir vissiltākā vieta sirsniņai, kur līdz šim nācies dziedāt. Indieši atgrieza ticību, ka IR stipri, jēdzīgi, labi cilvēki, bez galvenā mērķa - komforts. Ja jūs zinātu, kā man jau bija noriebies tas rietumnieku koMformisms, kā lai vēl to nosauc . Tik ļoti, ka kamolu kaklā sita vien vienkāršu, nepretenciozu indiešu klātbūtne. Cik labi, silti, talantīgi cilvēki. Nedēļa Vācijā bija atkal nākusi īsti laikā, pirms sākt jauno dzīvi, vienkārši pabūt ar sev līdzīgajiem, jaunajiem no visas Eiropas, kas cīnās . Jums likās, ka uz 3 atlasēm aizbraukt ir daudz? Citi brauc uz 15. Un darbu dabū varbūt 16ajā. Goda vārds, šito rumāņu pacietību.. ir iegūti jauni draugi, fantastiskas rumāņu meitenes, it sevišķi, Mirabella, kuras pūles pašlaik vainagojušās stipendijā Berlīnē ar Rias kamerkori, nu, tāds viens no labākajiem pasaulē, koris. Visas meitenes, kaut gan, kādas tur meitenes, visām ap 30, vīri, bērni, es tur raudu, ka man nekā nav un nav neviena, pie kā atgriezties, uz ko visas kā viena man teica: Apskaužu tevi, ka esi brīva, ej, kur deguns rāda. Un ka labāk vienai nekā sliktā kompānijā, nu tas L sakarā. Ai. Saprotiet, no malas jau tā liekas, bet man mošanās katru rītu vienai, absolūta neziņa, nestabilitāte, jebkurā vienā un visās jomās kopā.. nu nav tas lielākais prieks, nav. Citreiz atkal paskatos debesīs, manā Antverpenes mansarda istabā ir fantastisks connection ar mākoņiem, un liekas, ka viss būs labi. Es nezinu. Atkal mēs esam tieši turpat, kur bijām: I dont know nothing.  Anouk. Cik vēl ilgi tie koferi, cik ilgi es samīlēšos cilvēkos, ar kuriem nekas nav iespējams, un katrs no tiem paņems 2 manus dzīves gadus tik tāpēc vien, ka es citādi nemāku, cik ilgi es vēl čakarēšos auditionos un kā vispār tālāk izdzīvot.
Ko es tagad varu darīt? Atbraukusi jaunā valstī visu  no nulles?
Tikai sākt atkal ar sevi. Ķert mirkļus. Vienkārši nav citas izejas. 
Brīnumskaistās mantras man teica: Bow the change. 
Un projekts bija brīnišķīgs. 
* * *
Remembering to be grateful is a form of emotional intelligence
With higher emotional intelligence, it simply takes less effort to be grateful.
Mācāmies

Un vispār labs raksts jums un mums visiem, mūsu sajūtas izskaidrotas neirozinātnē, vispār nekādi joki, viss ir pamatots http://time.com/4042834/neuroscience-happy-rituals/

* * *
I am a forest, and a night of dark trees: but he who is not afraid of my darkness, will find banks full of roses under my cypresses.

— Friedrich Nietzsche, Thus Spoke Zarathustra

* * *

Previous Day · Next Day