Carpe · Diem

Esam ar Anastasiju Māstrihtā uz pēdējām nedēļām. Slikti būtu, ja viņas te nebūtu. Ļoti slikti. PALDIES
Paldies arī par brīnišķīgo Laiku Latvijā. Par tēti, cilvēkiem, kuriem patiesi rūp.

Aizvainojuma, apjēgas burbuļi, prātam pilnīga skaidrība, gan pēc pāris gadiem sirdi ar pieķers...kā lai to 2gadu ilūziju nobeidz civilizēti? Kā lai galīgi nesačakarē attiecības? Vai vajag nesačakarēt attiecības? Kā lai neraud, pagriežoties un aizejot prom uz visiem laikiem? Vai vajag neraudāt? Vakar vārījāmies līdz 2,
sapratām, ka ir cilvēki bez dvēseles. Skumji
Vēl 2 nedēļas Māstrihtā. Pēdējās.

Principā tu atdod savu sirdi un dvēseli, par pāris vakariem garneļu,
labi, bija vairāk kā pāŗis,

bet principā par "good to know",
nu kas tas ir? Nu kāpēc šitā vajadzēja iekrist? Es saprotu, visas tās mācības, apjēga tālākajai dzīvei, un tomēr... nafig šitik traki vajadzēja

Laikam jau tā arī izšķirsimies - es-aizvērta un viņš-apvainojies un aizgājis.