Carpe · Diem

As humans, we’re wired to experience incredible love and affection. But for every action, there’s an equal and opposite reaction, and when it comes to the ecstasy of true love, that reaction is a gut-wrenching pain, a deep void of sadness, utter lethargy, and feelings of seemingly eternal loneliness.

Man uz brīdi likās, ka var pat nedaudz elpot, ka ir nedaudz labāk. Bet tad atkal - tikšanās visu saviļno, var pat teikt, sačakarē. Viņš bija Rīgā. Mums bija lieliskas 3 dienas kopā. Mēs atkal raudājām. Es negribu nekur braukt prom no Māstrihtas. Nākotne ir nenormāla lieta, pieriebies visu laiku uztraukties vai sākt kaut ko pilnīgi no jauna. Bet viņš mani nelūdza palikt. Vairs citas izvēles nav. Bet tas nenozīmē, ka nesāp un ka nav tā kā augstāk minētajā citātā.

Protams, ka es nevarēju ieteikt lieliskus, pārbaudītus restorānus, tādos esmu bijusi tikai tagad, pateicoties viņam. Galerija Rīga terase ar saulrietu debesīs, Alberta ielas restorāni, Tallink hoteļa apartamenti, saprotiet, tā ir cita dzīve. Un ne jau par naudu tas viss ir,
es vienkārši joprojām nevaru noticēt, cik liela var būt nodrošinātība veco Eiropas valstu iedzīvotājiem.
Mēs apskatījām Vecrīgu, nu viņam ļoti patika, tirgū dārzeņu paviljons arī,
jā, mums tikpat kā nav vidusklases, ir tikai tirgus nabagie vai tie, kas kaut kā velkas, un tad rich ones. Jūra viņam patika, šoks par mājām, kas maksā 2 miljonus, pat priekš holandieša tas ir daudz.
"Ja man būtu jādzīvo tā, kā jums, es laikam pakārtos."
Latvijā ir visaugstākais pašnāvību skaits Eiropā, es atbildēju:)

Bet lieta nav naudā. Es te tik izrakstu ārā, lai ir tie sīkumi piefiksēti, ko vēlāk smaidot atcerēties.
Ku grūti viņu ir palaist....

Vēl nedēļa Latvijā, kaut kā vēl jāsakārto viss, cik boss dos, zobi, ārsti, dators,
ja nevar iekšējo, tad vismaz ārējo pasauli piešpaktelēt

Think about any attachments that are depleting your emotional reserves. Consider letting them go.
Baigi labi, ilgi jau consideroju

She had missed him so long now, that the feeling had become a part of her. As each day passed, the missing distanced itself from her heart. One day she woke, and realized the missing was there but the pain was gone. Missing without pain is tolerable. Pain linked to heartache is intolerable.
Cerams, ka kādreiz pamodīšos

Roka otra rokās, nopietnas sarunas restorānā, uz to brīdi man likās, ka varbūt kādreiz būs nevis jārunā, kāpēc ne-var,
bet jāsagaida tas uzaicinājums, ka - VAR un BŪS