Uztaisīju nelielu pasēdēšanu pie manis pagalmā, daudz grieķu, pie blakus galdiņa holandieši, sakiet, ko gribiet, bet pēdējiem daudz kas pa dzīvi nedalec. Reāli sāk pieriebties. |
Tā vientulība ir ārprāts, klātesoša gandrīz visur. Pat, ja ar viņu. Nu jau. Jo.. tu zini, ka nebūs. Vientulība daļēji varētu izgaist tad, kad kāds tevi patiesi grib. Tā principā varētu būt, vai ne? Un, protams, kad tu turpini pasaules ritmu, t.i., tev piedzimst bērni. Es gribu bērnus, un par to paldies viņam |