Es īstenībā nespēju Jums izteikt, kāda ir tā vientulība. Tā, kad tu vilcienā pavadi 5 stundas dienā, nē, var arī sēdēt 'mājās', no tā nekas nemainās, bet - skatuves mirkļi ir īsi un spoži, un skaisti, taču mani manā vecumā JAU interesē tas, kas ir pēc tam.. visi pēc šiem mirkļiem brauc pie sievām, vīriem, bērniem, vecākiem, es 5 stundniekā uz tukšām sienām. Nē, viņš te ir. Bet es viņam esmu kā labs draugs, nedaudz kā meita varbūt. Arī tas nav slikti, tas it nemaz nav slikti, bet saprotiet taču, ka gribas ko citu.. ko vairāk... Un ka nepamet sajūta tāda, ka kaut kas drīz beigsies un nekas jauns vēl nav iesācies, un tas nozīmē tikai vienu: tukšumu. Milzīgu, milzīgu tukšumu. |