Carpe · Diem

Esmu Latvijā, ļoti priecājos.
Gribu atslēgties, gribu padomāt, kaut zinu, ka neko vairāk par sevi neizdomāsi (Raupam taisnība), es viņu mīlu, es tur neko nevaru izdarīt, un pašlaik ir tā, ka varētu saplēst sirdi un nebraukt atpakaļ uz Māstrihtu. 12. februārī viss beidzās.
Es nezinu, ko darīt, skaidrs tikai- nedēļa Latvijā. Paldies par to. Paldies par gaisu, ūdeni, barību, jumtu, tēti, draugiem, un visa pārējā līdz sāpēm nezināmā nākotne..lai paliek..nākotnē...

Par Meesters&Gezellen runājot - kamerkoris, kā jau zināms, ir mans sapnis.
Taču šis projekts bija lielisks ieskats lielās skatuves ēnas pusēs. Es nesaprotu, kāpēc ir jāuzvedās tik neadekvāti un nesaprotami, un kāpēc mēs visi nevarētu palikt vienkārši strictly professional.
Cik ātri iepatikās, tik ātri iz-patikās te viens.
Lai cik labs diriģents tu būtu, būtu lieliski, ja varētu palikt profesionālisma rāmjos.
Pieredze. Pieredze. Cik ļoti gribētu to izdiskutēt ar viņu, bet..ko nu vairs.
Tik skaudri kā vēl nekad izprotu Priedi: "Labāk ar viņu, nekā bez..."
Bet... ko nu vairs.

Vienkārši nupat ir tā, ka neiet vairs nevienā jomā. Ja brūk, tad viss sabrūk kopā. Dzīves ironija

Sende dein Licht, und deine Wahrheit dass sie mich leiten zu deinem heiligen Berge...
ko te vēl citu teikt, kā vien citēt Mendelsonu, ko dziedājām ap 8 reizēm pa visu Holandi...