Īstenībā laikam visi mēsli vēl tikai sāksies.
Kādas tur sirdslietas,
ir jādomā par izdzīvošanu un vispār, kur un kā tālāk būt savā dzīvē. Daudz kas te notiek, un daudz kas vēl (cerams), vēl, nenotiek,
un man nav nekādas nojēgas, uz kuru pusi griezties. 2013. pavasarī, pirms braukšanas uz Holandi, es skatījos spogulī, raudāju un fonā skanēja I don't know nothing. Tagad ir aptuveni tas pats |
Un visu problēmu sakne ir nervi. Nekur tālāk mēs īstenībā neesam tikuši |
Man liekas, ka vienkārši ir jāpakaras, jāizguļas un jāpakaras |