Kur ir palikusi tā dzīvi un acumirkļus patiesā mīlestībā baudošā meitene? Kas ir noticis? Vai tas, ir tas kāds, vai tas jau nav daudz? Viņam nav jābūt tavam. Ir labi, ka viņš vienkārši eksistē. Ka tavas idejas par ideālo nav utopija. Ka tas viss tev ir dāvājis skaistākos tavas dzīves mirkļus. Nost ar to sasodīto egoismu. Ja mīli, tad let go. Paldies, ka tu eksistē. Es izvēlos atgriezties pie tās meitenes, kāda biju pagājušajā gadā. Tieši tāda, kādu viņš mani ieraudzīja. Priecāties par visu. Kaut viena. Sasodīts, mēs tāpat piedzimstam un nomirstam vieni, all the end of the day all you have is yourself, and it has to be enough. Baudīsim dzīvi, mīļie. Elposim, dzīvosim, dzeriet citronūdeni no rīta, nepieēdieties vakaros, braukājiet ar riteni un skrituļslidām uz dabas takām, klausieties labu mūziku, i klasiku, i noteikti vieglo savu reiz, vienkārši esiet. Laimīgi par eksistenci Lai nu skan tad. Sure on this shining night |
Viens gan: jādzīvo ir tā, lai tev ir tīra sirdsapziņa pret sevi pašu. Patiesībā ir viegli dusmoties uz ārpasauli par tās rīcībām, bet, kad sāc šaustīt pats sevi, jo zini, ka tu pats esi čakara viduspunkts, tad diez kas nav. 11. oktobris, mēs ejam atpakaļ uz vecās, happiness takas. |