Carpe · Diem

Jā. Man paliek vienalga arī par draudzeņu ballītēm, pat, ja tās ir gada beigu svinēšanai, ja ieraugu Ziņu. Jā, esmu gatava sperties kaut no Beļģijas, lai pirms pusnakts būtu pie viņa.
Nākamreiz, protams, ieskaties pulkstenī un ir puspieci. Un šorīt tūlīt jāauļo uz baznīcu.
Nu bet ko, vakar taču vajadzēja nosvinēt.
Pilnīgi vai jāpriecājas, ka drīz uz mēnesi Latvijā, kur nu nekādu tādu triku iespēju nebūs.
Kaut gan.. būtu iespēja, lidotu arī no Rīgas, ai, būsim atklāti, vispār no dajebkurienes kaut satikt uz pāris stundām.
Ai, traki, viss ir traki.

Bet izdzīvošu jau vienalga, lai vai kā, vai ne?

Ai, bet būtu jau tikai godīgi pret mani, ja viņi satiktos un visu noskaidrotu. Tā neatrisinātība, karāšanās gaisā ir vismokošākā. Tad tu pat no sīkākām situācijām nez ko savā galvā izperini, pats vāries savā sulā un labāk no tā nav pilnīgi nevienam, un tev pašam lieki traģiskas izjūtas.
Jo Koelju ir pilnīga taisnība: "Waiting is painful. Forgetting is painful. But not knowing which to do is the worst kind of suffering.
If pain must come, may it come quickly."

Galvenais, lai viņam ir labi. Kad atceros aizmirst par savu ego, tad kļūst nesalīdzināmi vieglāk. "Pret mani.." "Bet es.." "Mirstu.."
Un ziniet, ko tas nozīmē?
Jā.. un varbūt pat ļoti.
Mani šajā gandrīz neviens nesaprot, jāsaka, kā ir. Es.jūtos.nesaprasta. Izņemot Priedi, Tio, Eiženiju, nu jau arī manu skolotāju, NEVIENS pat neapjēdz, cik ļoti, ļoti jau man tas ir. Neviena mana vecuma draudzene pat iedomāties nevar, kā. Un vienīgā, kas kaut cik, nu kaut cik, ir atpakaļ Romā. Tas vispār ir skumji,
un reizē,
man ir jāsaka milzu paldies par jau iepriekš minētajiem cilvēkiem manā dzīvē. Lai nu kuram tādi būtu.
Es no meitenēm vienkārši prasu par daudz. No meitenēm. dažas vispār nekad neko vēl nav īsti jutušas. Un ne jau viņu vaina tā, meitenes dzīvo atbilstoši savam vecumam,
vienkārši man bieži paliek ļoti grūti tā.

"Ja Tu necerētu ne uz ko VAIRĀK, tad padomā, cik būtu labi: Tu - skaista, jauna, talantīga un Tev ir mīļākais, pieredzējis, rūpīgs un turklāt kaut mazliet, bet palīdz Tev attīstīties! Tu mācies tur, kur Tu vēlies un Tev veicas. Tu turpināsi mācīties un tālāk jau redzēs, vai Tavs ceļš vedīs tālāk, vai paliks turpat."
Nu to es saprotu. Tā ir atbilde. Mana Priede atkal, forever and always

Love isn't owned and cannot be taken. It can only be given.