Carpe · Diem


June 5th, 2014

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Vislabākā dzimšanas diena ever. Vairs nekā nevajag,viņa smarža matos, un salīdzinājums ar pagājušo gadu vairs nespēj būt uzskatāmāks... Te nav vairs, ko piebilst, 
 you shine right through me. 
 Viņš aizgāja tumsā un lietū, jau 5. jūnijā, pirmajā 24. gada dienā, piebeidzu mūsu Martini Royal un burvīgo meiteņu nepabeigtos vīnus naktī, fonā Close to you un En dröm om dej och mej, kaut kas jau tajā norvēģu valodā ir TĀDS, visskaistākā valoda pasaulē manām ausīm, 
bet neteiktu, ka Nīderlande ar tajā notiekošo netur tam līdzi. Vienreiz gadā, pirmo reizi, Māstrihtā esot, pēc šiem 9 mēnešiem, vienreiz taču vajag tā, līdz grīdai un svētlaimei, pēc burvīga laika ar visiem un viņu, laiku arī pašai ar sevi, un zinu, ka 24 ir jauks cipars.
VISS ir TEVĪ.
* * *
Starp citu, šodien, pavisam negaidītā brīdī, dienas vidū, gaidot, kad savākt ilgi gaidītos mīkstos krēslus jaunajai istabai,
viss, gluži viss par nākotni tapa skaidrs. Kā Inga Ābele tur teica par apskaidrības mirkļiem gluži ikdienišķās situācijās, ieliekot maizi tosterī vai šķērsojot luksoforu pie zaļā, tā apjausma vienkārši atnāk.
Ich weiss dass irgendwann irgendwer* mich liebt,
galvenais,
stirb nicht vor mir.
*Jā:)
* * *
* * *
I have to survive the right way,
man patīk, ka, iespējams, viens no klusākajiem konservatorijas japāņiem,
kad runā, vienmēr pasaka ko jēdzīgu.
* * *
Kas tas par sviestu, ka pat īsti negribas mājās,
vienīgi tēta nāvīgi žēl,
un tas arī viss?
Bet varbūt ar to arī pietiek. Vairāk kā. Tā vēl trūka, lai būtu tur nez kāda homesickness.
* * *

Previous Day · Next Day