Carpe · Diem

Senā mūzika - cik nu klausīties, bet dziedāt ļoti, ļoti patīk. Un arī, apetīte uz to rodas ēdot - jo vairāk uzzini, jo vairāk iepatīkas. protams, Rahmaņinovu vai Māleru manā pasaulē neizkonkurēs neviens, man vajag EMOCIJAS, un senā mūzika tās tik uzskatāmi nepiedāvā,
taču,
sasodīts, dziedāt gan varētu kaut dienām. Beidzies superīgs projektiņš mums te ar kori, orķestri un mums, pāris solistiem. Johaidī, kādi te tomēr ir apgriezieni.

Vispār tā, paskatoties atpakaļ uz, piemēram, pagājušo nedēļu, jāsecina ka:
1) paldies, ka dzīvē bijušas diriģēšanas stundas, tagad varu nopelnīt sev kādam kumosam, vadot kori;
2) Māstrihtas konservatorijas ierakstu studija nav viena no labākajām Eiropā tāpēc, ka tur ir laba aparatūra vai tāpēc, ka ēka ir tik idilliska ar savu upīti tekošu gar logu, kurš ir tik liels, ka ir sienas vietā. tā ir viena no labākajām ,tāpēc, ka tur stradā viens no labākajiem speciālistiem Eiropā, un to nu objektīvi pārbaudīju uz savas ādas. Es nesaprotu, kā vispār tik vēsi ir iespējams to visu sataisīt...
3) nevienu neinteresē kaut kādi pedagoģijas diplomi, viss ir tavā profesionalitātē kā mūziķim un spējā veiksmīgi komunicēt;
4) patīk dziedāt ansamblī, kāda vēl opera...
5) es ticu un ceru, ka viss sakārtosies tieši tā, ka varu nesekot pusei konservatorijas, kura sevi uztur, strādājot viesnīcas un restorānos.
ES TICU UN CERU.

Un pāri visam,
.
notika

She bid me take life easy as the leaves blow on the trees

Vienu gan es vēlētos: lai man būtu vieglāk runāt ar tēti.