Carpe · Diem

Brīžos, kā šie, kad tik ļoti tuvināmies, un sāk palikt nāvīgi grūti bez expectations,
vispār gribas braukt prom un jautāt - atbraucu te, lai salauztu sev sirdi?

"Dieva dzirnas lēni maļ, bet labi..."
Ai, mana Priede
Šo man vajadzēja dzirdēt.

"Nu laikam jau Tev nav un nebūs dotas normālas, nu labi, pēc cilvēku domām normālas, attiecības.."
Patiesi, es nesaprotu, kāpēc nevar kā visi normāli cilvēki - satikt kādu cilvēku un nu NORMĀLI attīstīties - satiek, iepatīkas, saiet kopā un viss čiki.
Kad piedzimu, attiecību jomas zvaigznes bija sagājušas totālā dēlī:)

Pamēģiniet paši dzīvot bez expectations un tikai un vienīgi baudīt mirkli, it īpaši, ja kāds tik ļoti krīt sirsniņā

Kā sauc, tā atsaucas, tas nu skaidrs.
Bet ar sevi, un tikai ar sevi, un visa pārejā pasaule ir pakārtota. Ja izveidojas kas jauks, forši, ja ne, nav traģēdija, tāpat esi piedzimis viens un nomirsi arī viens, at the end of the day all you have is yourself and it has to be enough
Šādos brīžos ir lieliska stipruma sajūta. Vājš esi tad, ja paļaujies uz kādu vai ko sagaidi.

Galvenais, ka tieši tik mierīgi, kā šis Bahs, varu dzīvot, tajos brīžos, kad neiespringstu par tām visām sirsniņlietām,

Shining your light my way
*my
*in his
Atslēga
(tāpat kā to bring back light into his eyes)
Nu traki, ka dāmai kaut kas tāds jāuzņemas, bet.. te ir vērts. Pat, ja beigās nekā, te vienkārši ir vērts.

Diezgan dramatiski, bet šādi ir jau ilgu laiku,

Pa dzīvi nevar bikli vien