Carpe · Diem

Atceros, kā galva reibst,
da ne jau no vīna,
gribu vēl. Tieši tā. Bet vēl. Un vēl. Un vēl.
Debesis, vienkārši apvienojieties šim visam.

Es vairs nevaru nosēdēt,
bet cenšos jau, filmas, mūzika, raksti, rakstu, domas,
vēl piecas dienas

Pašlaik dzīve ir kā tāda viena šaura, taisna līnija, kaut kad viena draudzene man tā raksturoja dzīvi viņas laukos, kur nekas īsti nenotiek, un visi dzīvo vienā šaurā kardiogrammas līnijā, ne jau nu miruši, galīgi ne, bet tādā ārprātīgā mierā,
es gan mieru varu tikai vēlēties,
jo sāku nemierīgi ilgoties. Ilgojos jau visu laiku, bet nupat ir tā, ka ļoti. Būt atpakaļ.

Ik pa brīžam kaut kāda paranoja, nākamajā brīdī atkal viss daudzmaz ok,
Kate šodien uzrakstīja: "Es novēlu, lai tu būtu laimīga!"
tā 100% laimīgs ir vai nu tad, kad nav nekādu expectations un vienkārši dzīvo ar sevi, un tev ar to pietiek,
vai arī, kad tas otrs ir tavs un pilnīgi tavs.
Nu vai arī tad, kaut vai, kad esi pa vidu tam visam, kļūsti par paranoiķi, bet joprojām baudi ikkatru tev doto dzīves mirkli. Es cenšos to trešo, jo pirmie divi nu ir kā ir pašlaik.

Emo dvēseles
Precīzi Timijs te mūs noraksturoja.
Negribot atkal iemīlēties, par traku tas viss esot vienmēr, par daudz spēka, domas, enerģijas paņem,
nu nemākam mēs, "emo dvēseles", tā, pa vieglo.