 | |
|
Pamostos 6os ne no kā, domas ārprātā raisās, sāku klausīties Amsterdamas ierakstu, nu nav tomēr tā, ka šogad nekas netika darīts un tikai smiets pa parkiem un konservatoriju. Protams, tas arī, un daudz. Bet man taču vajadzēja atelpu pēc diviem bedres gadiem. |
|
| |
| |
|
Nu labi, ja ir tā tieksme uz pamocīšanos, tad neko izdarīt, ielādējam šo meistardarbiņu ikdienas playlistē, sasodīts, nu tikko taču vēl nav attapies pēc 20 gadu būšanas kopā ar kādu, droši vien tad tāda dziesma tad tur varētu būt, ja nu kas atkal uzdzirkstītu, nu dievs viņu zin, mēs taču runājam par sievietēm pēc 40, es viņas mazliet pazīstu, reizēm liekas, ko es vispār te daru, un nepamet sajūta, ka nekad, NEKAD dzīvē sirsniņlietas nenāks viegli, nebūs - uh, satikāmies, nu davai. Bet pagājušo reizi atnāca. Caur asarām, bet atnāca. Šī reize ir tik ļoti vērta, un tieši tāpēc es te runāju un tieši tāpēc man vienkārši reizēm ir ļoti bail. Tāpēc starp paradīzes dziesmām ir jāieliek arī kāda sadistiska, tādā gadījumā, ja nu kas, lai vismaz neķertu šoks un būtu sagatavojusies. Stulbi, ka kam tādam vispār ir jāgatavojas.. bet es saku. nu nekad šīs lietas man nenāks viegli. p.s. šī nu reiz ir dienasgrāmata. |
|
| |
| |
| |
|
Nesanāk man tā, pa vieglo, pa virsu, nošauj, nu nesanāk, un neteiksim, ka tā būtu viegli dzīvot. |
|
