Carpe · Diem

Projekts cauri,
milzonīgs paldies par pieredzi, bija briljanti, dzīvot vērti mirkļi koncertos, it sevišķi baznīcas, par Concertgebouw nerunāsim,
kontā arī viena salauzta sirds,
bet tagad uz nedēļu citā klimatā Latvijā. Ai, nu negribas to Māstrihtu atstāt vairs ne uz vienu dienu, bet - vēl šo nedēļu. Kā jau teicu, te nu mums ir kapitāli jāizvēdina galva.

Esmu LV,
skaitu dienas,
laikam vakaros jāiet sportot un no rītiem sauļoties, un pa dienu dziedāt vai satikt tos pāris cilvēkus,
tā laiks paies ātrāk, un pie viena uz Holandi aizbraukšu vēl vairāk 'seee beneath you're beautiful:)' ņemam, ko varam paņemt no šīs LV būšanas reizes.
Vispār ir sajūta, ka es te tikko jau biju. Šitā braukāt ik pēc diviem mēnešiem.. par daudz, par daudz. Tikai tēta, Eiženijas dēļ būtībā.

"Es neesmu normāls cilvēks.."
"Tieši tāpēc jau es bez jebkādām ilūzijām padomu prasu tieši tev...!"
Mana mīļā, kā jau teicu, ķecerīgā Priede. Kaut nu, kaut nu viss patiešām tā arī darbotos. Patiešām padomu nevienai citai, kā viņai, kura, kā vienmēr, visu saprot. Atbraucu, lai izrunātos. T.i., gūtu apstiprinājumu jau visam, ko subconsiously zinu.
'Mēs visu zinām, mums vajag tikai...'

Nēnē, man nevajag visu šo steigu, stresus, pesimismus, nošņurkšanas, negribu ne to redzēt, ne dzirdēt,
tas pilnīgi nekur neved,
gribu mierīgu un normālu dzīvi. Tā kā Māstrihtā.