Carpe · Diem

Baigi negribas mācīties tam mūz. vēstures eksāmenam, atkal tur teoriju kalt, pat, ja daudz kas jau zināms, iespringt uz ne-tieši-ar-skatuvi-saistītos-priekšmetos negribas nemaz. Tad nu pieķeru vēl trešo kameransambli, lai tie kredītpunkti savācas un principā izņemu no apgrozības arī mūzikas vēsturi. Jo esmu Erasmus students, milzīgs paldies LV augstskolai, ka 'viņai' ir tik ļoti vienalga.. :) Pedagoģijas students ir pārvērties tīrā izpildītājā. Neviena rakstāma/lasāma subjecta, tikai tīra mūzika līdz pat jūlijam, un tev vēl maksā, ka tu vari te būt! Vai es jau kādreiz teicu, cik šis viss ir dievīgi?

Un jā, man pietrūka Māstrihtas. Cik te tomēr ir labi. Iestaigātas taciņas, komforta zona, un jau pieradums, jau tā, ka tiešām gribās atpakaļ. Un jūties gaidīts atpakaļ.

Šodien satikāmies, teicu viņam, ka esmu 'like a charged phone',
un, jau Latvijā esot, nolēmu vienkārši būt. Dzīvojoties pa konservatoriju, vienkārši at all my best.
Cik forši, ka tāds skaidrāks prāts tomēr, brīvlaiks ļoti palīdzēja,
tāds patīkams miers, sakārtota apziņa, pat pēc redzēšanās.