Kāpēc dzīvē vienmēr šitā sanāk- tiklīdz papriecājies, uzreiz kas atgadās (ja par 'kas atgadās' var saukt nez no kurienes pilnīgi neievērotu mēģinājumu šodien)? Tad uzreiz vajadzēja brīdināt, ka nav te daudz ko šūmēties:) /bet nopietni, šitā likumsakarība jau sāk palikt pārāk uzskatāma/ |
Sēžu Amsterdamā, pa n-tā stāva logu pilsētas nakts panorāma, krīt virsū visādas 'nejaušības' mūzikas formātā, Taking Chances , piemēram, bija konkrēta dziesma ar konkrētām emocijām 2010. gadā, tagad, šķiet, dublis 2. Vēl jau viegli no attāluma tā, tip izvēdinātu galvu, bet, ja godīgi, gribās atpakaļ uz Māstrihtu. |
Nakts panorāma sniedz arī atbildi uz iepriekš-iepriekšējo ierakstu: priecāties vajag nevis šad un tad, bet visu laiku. Tad likumsakarība izzūd. |