Nevaru sagaidīt ar Eiženiju beidzot pasēdēt, bez visādiem pa labi-kreisi,
vienkārši apsēsties un parunāt ar normālu cilvēku.
Šodien:)
vienkārši apsēsties un parunāt ar normālu cilvēku.
Šodien:)
| |
|
Nevaru sagaidīt ar Eiženiju beidzot pasēdēt, bez visādiem pa labi-kreisi, vienkārši apsēsties un parunāt ar normālu cilvēku. Šodien:) |
|
| |
|
Un atkal ir tāpat, kā bija - pēc tikšanās ar Eiženiju šķiet, ka viss, viss, jālec lidmašīnā un uzreiz prom. Jo viņa ir pa īstam vienīgais cilvēks šeit, kas mani saprot no a-z. Kāpēc lidmašīnā? Tāpēc, ka Holandē tādi ir vairāki. Un vieglāk ir vienkārši nebraukt mājās, nesēdēt Čārlijā, nestaigāt pa Rīgu un nesmieties kopā ar savu koncertmeistari ārā no panskām:) Bet nekas. Kopā briest neticami, labi plāni jaunajam gadam. Viens no tiem pat velk uz tādu, ko jau sen profesionāli esmu gribējusi īstenot.. un izvilkt lielos talantus no šejienes, viņi ir par lielu šejienei, un uzlikt uz Rietumu skatuves, kaut uz mazu, bet laiku, life experience mērogā. |
|
| |
|
So brown eyes I hold you near Cause you’re the only song I want to hear A melody softly soaring through my atmosphere /šķirstīju vecās mūzikas grāmatzīmes, atkal paliek baisi- sēžu tepat, savā gultā, klausos, kaifoju, viss tik ļoti mainījies, tik ļoti viss pagājis un tik ļoti, ļoti viss vēl priekšā, un atkal brīnos, kā var tip nejauši uzķert dziesmas, kuras perfekti, nu perfekti visu apraksta/ |
|