Carpe · Diem

По утру на заре По росистой траве Я пойду свежим утром дышать И в душистую тень Где теснится сирень Я пойду свое счастье искать Šito tak kaut kur virs gultas kapitāli jāierāmē, lai, tikko pamostoties, galvā atskan brīnumskaistais Rahmaņinovs, saproti, ka jāatver logs, no sirds jāieelpo gaiss un jāatceras, ka - viss, kas tev dienas laikā ir jādara, ir- jāiet un jāmeklē sava laime. Ak dievs, ku tā dzīve tomēr var būt skaista. Nesaprotu, kas te notiek. Kopš te atbraucu, nu kapitāla mistika, jo dzimusi taču esmu nenormālākā pesimiste.

Tā jau varētu te likt visus tekstus un visas dziesmas, kas visu laiku aizrauj,
bet šorīt pie raksta, ka 'Maskava aizvadītajos gados vairākkārt brīdinājusi par raķešu «Iskander» izvietošanu pie tās robežas ar Eiropu, dēvējot to par atbildi uz plānoto ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Austrumeiropā.' no sirds pasmaidīt lika šis:
'Mūsu atbilde būs adekvāta - mēs gar Krievijas robežu izvietosim Ķīnā iepirktās tālās un vidējās darbības salūtraķetes!!!'
Un tā atbilde, starp citu, ir tīri reālistiska, ņemot vērā visu, nu pilnīgi visu, kas notiek tajā valstī.

Es negribu braukt uz Latviju