 | |
|
Un tad tu saņemies, kaut uz 10 minūtēm pamācies to karsto kartupeļu valodu, kaut nedaudz pārmij kādu vārdu ar saviem tā sauktajiem draugiem, fonā uzliec What a wonderful world , noņem minimālo tonējumu no acīm un saproti, ka jāiet gulēt, jo rīt būs atkal jauna diena. RĪT BŪS ATKAL JAUNA DIENA! :) |
|
| |
|
Un vispār sūdīgi tie vakari, kad top vairāk par vienu d/g ierakstu. Jo dzīves labākajos brīžos tak vispār neesi ne tuvu datoram. Ilgāka neierakstīšanās liecina par to, ka dzīvo, vai par to, ka vienkārši gribas paklusēt, un abi ir vienādi labi, bet tas pirmais jo sevišķi.. Vēl pēdējie bērnudārza jautājumi draudzenei (par ko? par ko, ko?!) un.. sapņi, sapņi. Eju atpakaļ pie sajūtām, kādas bija 2010. gada vasarā. |
|
| |
| |
|
Bet mana mīlestība joprojām ir klavieres, KLAVIERES! Lieliski mākslinieki šovakar dzirdēti dzīvajā Māstrihtā, un, kad vēl klavierēm pieliek klāt nedaudz elektronikas un izdomas (tā, it kā spēlētu ar sevi duetā!), dievīgi. Opera, aizverieties. |
|
