Carpe · Diem

Ēst, daudz un dikti, kuņģim vairs nav izmēra, kad esmu šeit. Laikam jau tā ir visu studējošo lieta - atbrauc mājās un tad ķēr un grāb - gaļa, zivis, picas, kūkas, viss iespējamais.
Čārlija pica kļūst par labāko un saldāko mirkļu rezidenci šajās LV brīvdienās. Vakar ar Sintiju (kā arī izveidojām viņai ierakstu Erasmusam! tralalaa!) un Anastasiju 2.
Šodien plānā Eiženija! :)

Arī ar 5 stundām eye to eye ar Eiženiju ir par maz.
Šo tikšanos gaidīju visvairāk, un es saku, pa 5 h NEVAR visu izrunāt. Ar visu es tiešām domāju visu.
Nevaru izteikt, cik ļoti viņa mani saprot un cik ļoti es saprotu viņu. Cik ļoti man sāp viss, nu viss, kas un kā te notiek.. un cik reizēm šķiet dīvaini, ka visiem viss ir labi, tikai mums dažiem ne.. kaut kas jau nav kārtībā nevis ar sistēmu, bet ar tiem dažiem, kuri tajā nejūtas labi.
Par sevi stresot, tā ir viena lieta, ko var gribēt, ja vēl tikai mācos, nekas tur ūber nav sasniegts,
bet par cilvēkiem ar reālu izglītību un pieredzi, un TALANTU,
tur sirds plīst pušu. Bet nav jau ar viņiem kārtībā, ne ar sistēmu, jo viss taču funkcionē.

Esmu neizsakāmi pateicīga par šādu brīnišķīgu cilvēku savā lokā. Neko vairāk vispār nevar vēlēties. Būšana LV attaisnota, tagad - tikai uz priekšu!
UZ PRIEKŠU!