| |
| |
|
Vakar visu dienu pa Siguldu ar Gitu. Bildes smukas gribējās, satikties un rudeni apskatīt arī. Skaisti jau mums tie skati. Es nezinu, man kaut kā kapitāli pietrūkst. Diena bija saulaina, cilvēku pilns, padzirdēju pie rodeļu nobraucieniem Dutch valodu, sāku smaidīt. |
|
| |
|
Turēties pie kādas ģeogrāfiskas vietas - līdz šim tas radījis tikai sarežģījumus un, iespējams, nevajadzīgas emocijas. Ir jāturās pie cilvēkiem (un arī tas var būt strīdīgi, kaut gan cilvēks IR sociāla būtne, nu ir!), un tas nudien nav atkarīgs no tā, no kuras ģeogrāfiskās vietas/valsts tie nāk. Līdz šim vienkārši tā ir sagadījies, ka pa 23 gadiem ir paspēts pierast pie Latvijas, un te ir pavadīti gadi, kad vispār ne par ko nedomājām - bērnība. Tas dara savu. Kaut gan pēdējos gados sācis ieslēgties arī veselais saprāts, ja tā to var saukt un diemžēl, diemžēl nevar neredzēt to, kas un kā šeit notiek. Apziņa, ka nekur/ne pie kā nav jāturas un ka mājas vispār ir visa pasaule, gan jānotur. |
|
