| |
| |
|
Kaut kā šodien baigā laime bija, nākot no correpetition un trīsbalsības, gribējās pat ticēt, ka daba taču jau sen ir pateikusi priekšā, kam mums jābūt, kādu ceļu iet. Mājup dodoties, austiņās kārtējā fantastiski atbilstošā nejaušība, šoreiz Sigur Ros veidolā, nezinu.. nezinu. It kā taču viss ir tik vienkārši. Daba taču savu vārdu ir teikusi. |
|
| |
|
Vienmēr, kad mazliet aizsvilstos, pēc tam ir tik slikti. Aizsvilties vajag, bet ne pret tuvākajiem, kuri vēl TIKAI labu, un uztraucas, pat, ja šķiet, ka muļķīgāk jau vairs nav par ko. Svilsties ar draugiem, paziņām, nepazīstamajiem, bet ne ar tuvākajiem. Cik var to atkārtot.. Starp citu, facebookā uzkrita man te tāda bērna bilde, ka sarauj visu kā nekad iepriekš. Kaut kas tajā bērnā ir tik mīļš, tik patiess, raudāt no skatīšanās vien. Ikreiz, kad nāk negatīvās emocijas un sanāk būt pie datora, un, ja esat facebookā, paskatieties uz šo: https://www.facebook.com/photo.php?f Mēs visi savā būtībā esam labi. |
|
