| |
| |
|
Šodien nu riktīgi lija pār malām. Cilvēki: te tikpat kā nepazīstama meitene, labi, mācās manas skolotājas klasē, uzklausīja un izrunājās tā, kā sen neviens draugs Latvijā. Un mana Federika.. ak, kungs, raudāt vien no tā, ka redzi, kā tev pārdzīvo līdz. Nu sakrājas man, jo nezinu, ko tālāk ar šo visu darīt, pārāk ļoti te patīk tikai pēc pāris nedēļām vien. Un jau divas tik lielas sarunas, kā sen ne Latvijā, pie t.s. savējiem. Kādi tur vairs savējie. Savējie ir tie, kuri tevi saprot un atbalsta. Šeit šādu atbalstu vari sagaidīt no random cilvēka. Vienkārši visi ir jauki. Jā, ir tāda prakse, vienkārši būt jaukam. |
|
