Kaut kāds trakums, ar Federiku (pianiste no Romas Santa Cecilia akadēmijas) joprojām meklējam vietu centrā, netālu no konservatorijas, kur dzīvot. Tā, lai nebankrotētu. Gandrīz neiespējami.
But we'll see.
But we'll see.
| |
|
Kaut kāds trakums, ar Federiku (pianiste no Romas Santa Cecilia akadēmijas) joprojām meklējam vietu centrā, netālu no konservatorijas, kur dzīvot. Tā, lai nebankrotētu. Gandrīz neiespējami. But we'll see. |
|
| |
|
Šodien apraudājos aiz laimes, kad Olīvija (meitene, kas apmaiņā šeit, starp citu, no USA), uz manu "I'm not into this acting and singing thing, I just want to sing music where I don't need to act, actually I'm not keen on opera genre at all", atbildēja: "Me neither". Tā ir - kad studē klasisko dziedāšanu, visi grūž to operu priekšā un aizmugurē. Ir tiešām skaistas ārijas, bet kāpēc.. nu kāpēc man jāiedomājas sevi kā tur kaut kāda Ēģiptes karaļa meitu, kura grib tur atriebt savu nogalināto tēvu, kaut kāds Jūlijs Cēzars, kāds sakars vispār. Operklase nu reiz būs riktīgs pārbaudījums. Negribas dziedāt un tēlot. Gribas dziedāt un būt. Un tikai kamermūzika atļauj būt tādai, kāda esmu. |
|