Carpe · Diem

"Neliedz otram siltumu. Tas ir ļaunākais, ko tu vari viņam liegt."
/arī Ābelei ir sasodīta taisnība/
Ka biežāk varētu to atcerēties. Neīgņoties lieki uz savējiem. Tas galīgi nav vajadzīgi un attaisnojami.

Nespēju to visu uztvert nopietni.
Saturs tak ir otršķirīgs. Galvenais ir noformēt.
Tas, kas te notiekas ar studiju darbu, tikai paspilgtina manu pārliecību to, ka - nu nevar tomēr īsti, piemēram, kaut kādu doktora grādu pedagoģijā un vispār visus šos rakstu darbus uztvert nopietni. Lai tos uzrakstītu, pa lielam nav vajadzīgas baigās zināšanas, prasmes un iemaņas, tikai nojēga paanalizēt literatūru, lielu daļu tās neuzkrītoši uzdodot par savējo (it sevišķi, ja zini kādu ne tik izplatītu svešvalodu, visas durvis vaļā, jo pie mūsu 'poliglotiem' jau tāpat lielākā daļa nevarēs kaut ko adekvāti novērtēt, jo vienkārši nezina valodas.. laikam tas tam, kurš raksta, jāuzskata par milzīgu plusu, tad tā arī uzskatīsim!), jā, ir nepieciešama kaut kāda pieredze, lai ir, ko rakstīt empīriskajā daļā, lai varam pamuldēt, ko tur kāds teicis, kas notiek, ja dara tā, a kas notiek, ja dara šitā, utt., utt., bet.
Dr.sc.ing. -
lūk, tas jau skan nopietnāk. Lai dabūtu doktora grādu inženierzinātnēs, nepietiek ar analīzi un muldēšanu vien. Tur vajag kaut ko arī zināt un prast. Tev vajag ne tikai zināt, kā projektēt, bet arī uzprojektēt. Kaut ko NOJĒGT. Arī maģistra grādu mūzikā nevar iegūt par pliku runāšanu vien - tev vienkāŗši ir jāvar nodziedāt un nospēlēt.
Nespēju pedagoģiju uztvert nopietni.
Nespēju uztvert nopietni arī sevi, rakstot šo darbu. Vienu studiju darbu..! Tas pat nav bakalaurs.

Mākam muldēt mēs visi, un to arī daram, atņemot laiku muzicēšanai, daudziem tādu vispār nevajag, daudzi ir samierinājušies,
bet cik ilgi tā vēl var?
Neko jau šādi ieraksti nemaina, tikai pati pavāros, paliek vieglāk un.. eju uz priekšu.
Šodien saņēmu pirmās norādes no Māstrihtas.
Lūk, tas jau skan nopietnāk.

Varu te fanoties par gaidāmajiem pasākumiem rudenī,
bet, kad redzu tuvākā nopūtas attiecībā uz to visu,
IR sāpīgi.
Nezinu, kur es tur likšos.
Nezinu vairs vispār, kur likties. Jo palikt nevar, aizbraukt smagi, neziņa, vai tur izdosies, neziņa par šejieni (diplomātija pa lielam vismaz dotu kādas cerības šejienei) un tā tālāk.
Dzīve ir tik sasodīti sarežgīta, ja tev jābūt pieaugušam.