Carpe · Diem

Man tik ļoti patīk Vecrīga, it īpaši, cilvēku pilna, kūsājoša, siltos vasaras vakaros.. tad arī krastmala ar saulrietu, un, protams, Akmens tilts. Un, protams, Undīnes kompānija, dziederšana un tā. Ir baigi forši, ja tevi saprot.
Par šito visu man ir visvairāk bail, ka atkal būs sāpīgi aizbraukt.
Tas vidējais laika posms, kurā paspēj iedzīvoties citā pasaules vietā, ir 1-2 gadi. Pēc tā laika, iespējams, patiešām sāk parādīties tā sajūta, līdz kurai kādreiz ceru nonākt arī es: nekas ne pie kā netur. Grācā ar 9 mēnešiem bija par maz. Zinu, ar ko rēķināties. Nav skaidrs gan, cik ilgi ies šis, nākamais, dublis nr.2 pasākums..

Šajā gadā esmu pietiekami izsvārstījusies par to, ko dzīvē darīt, gandrīz aizgājusi uz diplomātiem, tomēr palikusi pie sirdslietas - mūzikas, un tagad Timijam šī pati izvēle - mūzika vai pilnīgi cita dzīves joma. Un es pa vidu ar saviem eksperta padomiem - kā izlemt to pareizāko, galu galā, visu gadu tas vien tik darīts - izvēles, izvēles, izvēles.
Mūzikai ir milzīgs spēks un tas visu kapitāli apgrūtina.

Ja jauniešu balss reģistru izlīdzināšana vokālajās nodarbībās sniedz kādu pienesumu valsts ekonomikai vai tai ir milzīga nozīme nācijas pastāvēšanā (kas man, šķiet, ir jāapgalvo, lai vispār pamatotu globālu tēmas nozīmību), tad es patiešām kaut ko nesaprotu. Vai neredzu kopsakarības. Vai vispār labāk vienkārši murgot (Undīn, izstāsti vēlreiz par to čali, kurš ar tur to darbu rakstīja). Tāpat saturiskais moments pa lielam reti kuru vispār interesē (grūti šito lielajai dzīvei raksturīgo parādību pieņemt).

"Being terrible has never prevented success in the music business."
/30 Rock/